Foto: PantherMedia/Scanpix
Pēc Tautas partijas (TP) un partijas LPP/LC sabrukuma, reģionālie līderi jaunas partijas savas politiskās karjeras turpināšanai nolēmuši dibināt arī Valmierā, Preiļos un Kuldīgā.

Kā raksta laikraksts "Diena", bijušie TP un arī LPP/LC vietējie līderi nekur nav pazuduši, pārsvarā nav arī zaudējuši vēlētāju atbalstu un viņu vadībā visā Latvijā intensīvi tiek veidotas reģionālās partijas.

Tos, kuri savu organizāciju nedibinās, zem sava karoga pulcē Babītes novada domes priekšsēža Andreja Ences vadītā Reģionu partija. Tai pievienojoties domubiedri no visiem Latvijas reģioniem, piemēram, tuvākajās dienās šajā partijā plānojot iestāties arī Salacgrīvas mērs Dagnis Straubergs ar savu komandu, kas pārliecinoši uzvarējusi vairākās vēlēšanās.

"Mēs esam vīlušies lielo partiju darbībā," skaidrojusi Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, kura vada pagājušajā nedēļā dibināto Daugavpils novada partiju. Tā ir trešā šajā Latvijas pusē neilgā laikā izveidotā vietējā partija, kurai maijā pievienosies arī Latgales reģionālā partija, kas apņēmusies aptvert vismaz pusi Latgales pašvaldību, stāstījis viens no tās veidotājiem, Preiļu novada domes priekšsēdis Aldis Adamovičs. Pērn novembrī Daugavpilī piedzima "Attīstības partija", kuru vada Daugavpils domes priekšsēde Žanna Kulakova, bet šā gada sākumā viņas vietnieces Līvijas Jankovskas vadībā nodibināja "Mūsu partiju".

Līdzīgas aktivitātes notiek arī otrā Latvijas pusē - šīs nedēļas nogalē Kuldīgā novada domes priekšsēdes Ingas Bērziņas vadībā tiks pieteikta Kuldīgas novada partija.

Aprīļa vidū savs politiskais spēks būs arī valmieriešiem. To veido domes priekšsēdis Inesis Boķis. Viņš pats varbūt nevadīs partiju, bet, visticamāk, paliks saraksta pirmais numurs vēlēšanās.

Viņa bijušais kolēģis Vents Armands Krauklis Vidzemes partiju izveidoja jau pērnā gada vasarā. Lai cik tas šķistu neparasti, vienā partijā vieniem un otriem atrasties nebūtu vienkārši, jo pilsētu un novadu intereses esot atšķirīgas. Cēsu novada priekšsēdis Gints Šķenders vairs nevēloties startēt vēlēšanās, bet daudzi Cēsu politiķi iestājušies Vidzemes partijā.

Arī agrāk tikušas dibinātas vairākas lokālās partijas - "Latvijai un Ventspilij", "Ogres novadam", Liepājas partija, "Tukuma pilsētai un novadam", Rīgas apriņķa un novadu apvienība, kura tagad ir pārtapusi par Reģionu partiju, un citas.

2009.gada pašvaldību vēlēšanās Reģionu partija pārliecinoši nostartēja gandrīz desmit Pierīgas pašvaldībās, bet tagad tas plāno pārklāt plašāku teritoriju. Skrundas novada priekšsēde Nellija Kleinberga un Vecumnieku novada vadītājs Rihards Melgailis atzinuši, ka Reģionu partija, visticamāk, būs arī viņu izvēle. Vecumnieku novadā nevienai no lielajām partijām nav nodaļas - to bijušais LPP/LC biedrs Melgailis minēja kā vienu no iemesliem, kāpēc nevar pievienoties kādai Saeimā pārstāvētai partijai. Interesi iestāties Reģionu partijā esot izteikuši arī pašvaldību pārstāvji no Gulbenes, Līvāniem, Engures un Jelgavas. Salacgrīvas novada vadītājs Straubergs atzinis, ka ir nodoms izveidot stipru Reģionu partiju, kura var gūt pārstāvniecību arī nākamajā Saeimā.

Arī "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars ir uzrunājis vairākus no TP ievēlētos pašvaldību vadītājus, bet nevienu, kas būtu pievienojies "Vienotībai", vēl nevarēja nosaukt. "Vienotība" līdzās partijai ir saglabājusi arī apvienību, kurā nākotnē varēs iestāties reģionālās organizācijas, ko jau izdarījusi Tukuma partija. Lielie politiskie spēki nespēj ilgtermiņā stabili strādāt varā, kas, pēc Kampara domām, ir viens no lokālo partiju veidošanās iemesliem - pēc būtības tās neesot nekādas partijas, bet "sistēmai pielāgoti veidojumi". Viņaprāt, lielākā problēma ir, ka pašvaldību cilvēkus pārsvarā interesē viņu vajadzības, nevis ideoloģija un valsts politika kopumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!