Lec mēness, saulei jānoriet,

Pilsētā sākas nakts

ar saldām apgrēcībām,

ar tumši spožām spēlēm;

ar atpūtas laiku

un dzestru miglu pār laukos.


Vai tu guli?

Klusi gaidu, ko laiks sacīs,

Dzirdu kā mirkšķini acis.

Nekad vairs nebūs kā bijis.

Klusums beidzot liek apjaust,

Kāds nomodā pār mums bijis

Jau tūkstots un vienu nakti.


Žēl, ka nevaru palīdzēt.

Basi soļi viegli taustās pa ceļu,

Apejot piedauzības akmeņus.

Ar jaunības maksimālismu

kāds cenšas pierādīt,

ka neiespējamais

drīz būs reāls!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit