Viss sākās ar skaļu bļāvienu
Vai tēva dāvātām sarkanām rozēm
Sākās jūsu cerību apkalpošana
Ko saucāt par dzīvi...
Kādreiz jūs plucinājāt manu nenobriedušo pašapziņu,
kā nokautu pīli,
pašu audzēta taču-
smaids par manu smaidu
Lai cik bieži to tagad atkārtotu jūsējie neseko...
Uzslavas par maniem pirmajiem vārdiem,
un lāsti par pirmo skaļi pateikto „nē”,
kas kā asniņš izlauzās caur jūsu sniegbalto „vajag”
uzziedot zili sarkaniem ziediem.
Biedējošu nākotni man zīmējāt,
kad norāvos no nabassaites.
Aiz metāla durvīm, zelta atslēdziņām
manus sapņus slēdzāt-
mani par vēderu pirkāt...
Sensenos laikos jūs bradājāt par manu karsto sirdi,
līdz tā sacietēja,
kā lava
ar jūsu svētajām pēdām tajā.
Viena es paliku,
kad noliku jūsu cerības tālākajā plauktā...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
