Saistībā ar naftas produktu noplūdi Baltkrievijā, ārkārtas situācija Daugavpilī netiks izsludināta, informēja Daugavpils Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Česlavs Šmuksts.
Ārkārtas situācija netiks izsludināta, jo pagaidām nav skaidrības par to vai naftas produkti tik tiešām nokļūs Daugavā.

Baltkrievijas glābšanas dienesti pašlaik dara visu, kas lai nepieļautu Daugavas piesārņošanu.

Ja gadījumā noplūdušie naftas produkti tomēr nokļūs Daugavā, Daugavpilī lielas briesmas nedraud, jo pilsētas ūdensapgādei ūdens tiek ņemts no artēziskajiem urbumiem, un Daugavas ūdeni tehniskajām vajadzībām Daugavpilī izmanto tikai AS "Daugavpils lokomatīves remontrūpnīca".

Kā ziņots, Baltkrievijā notikušas naftas produktu vada avārijas dēļ, iespējams, dīzeļdegvielas piesārņojums Daugavā, informēja Vides ministrijas (VIDM) Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris.

Informāciju par iespējamo piesārņojumu VIDM saņēma sestdien, plkst.10.54 no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) operatīvā atbildīgā, par notikušo avāriju.

VIDM informē, ka Balkrievijā, Ullas upē nonācis piesārņojums. Avārijas vieta atrodas apmēram 14 kilometrus no Ullas ietekas Daugavā.

Kā norāda VIDM, Baltkrievijas puse pagaidām neprecizē konkrētu avārijas laiku un piesārņojuma apjomu. Pašlaik zināms, ka upē izvietotas uztverošās bonas, iespējams, pieci vai septiņi šķēršļi. Tomēr pastāv liels risks, ka piesārņojums varētu nonākt arī Daugavā.

Baltkrievijas dienestu rīcībā neesot tādas bonas un citi tehniskie līdzekļi, lai varētu kavēt piesārņojuma izplatību, tam nonākot Daugavā.

Straumes ātrums Latvijā, Daugavas augštecē ir ne mazāks kā 1,3 metri sekundē. Caurtece pie Daugavpils sasniedz 1800 kubikmetrus sekundē. Pēc piesārņojuma nokļūšanas Daugavā, tas Latviju sasniegtu apmēram 46 stundās, bet Krāslavā nonāktu 54 stundās.

Ņemot vērās, ka Baltkrievijas dienesti nebija precizējuši avārijas sākuma laiku, tiek pieļauts, ka vēl ir vismaz 40 stundas rezervē, lai sagatavotos iespējamiem naftas uztveršanas pasākumiem Daugavā.

Latvijā esošās jūras piesārņojuma savākšanai domātās bonas nodotas Krasta apsardzes dienestam un to noņemšana no kuģiem un sauszemes transportēšana varētu būt gan administratīvi, gan tehniski apgrūtināta, tomēr VUGD Ventspils nodaļas rīcībā esošās bonas jau ir sagatavotas transportēšanai un tās varētu savlaicīgi nogādāt un pielietot Daugavā.

Kā skaidroja Bebris, bonu nogādāšanai uz Daugavpils un Krālsvas rajonu nepieciešamas dažas stundas.

Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes speciālisti izvērtē iespējamās vietas, kurās šajos lielā caurplūduma apstākļos tehniski varētu izvietot bonas piesārņojuma uztveršanai, piemēram, Krāslavā pie tilta.

Plānots savlaicīgi gatavoties ūdens monitoringa veikšanai, lai svētdien varētu paņemt fona paraugus pirms piesārņotais ūdens nokļūtu Latvijā.

VUGD un VIDM Avāriju situāciju vadības un koordinācijas centrs veic operatīvu informācijas apmaiņu un gatavojas nepieciešamai darbībai, rēķinoties ar vissliktāko scenāriju.

Kā informēja Bebris, dīzeļdegviela var sajaukties ar ūdeni, kā arī uzkrāties Daugavas līkumos un palienēs.

Šovakar paredzēta operatīvo dienestu sanāksme, kurā tiks lemts par turpmāko rīcību. Bebris pauda cerību, ka līdz tam izdosies iegūt precīzāku informāciju no Baltkrievijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!