Savāds klusums manās krūtīs, Sirds stājas, lielās sāpju jūtīs Nu dvēselē man pazemojums, Kā kails un izģērbts es jums. Tik zemiski ļaudis lūkojas manā, Izlaupītā dvēseles tukšumā... Ak, Dievs, kaut vienu vārdu, Tu ar mani parunātu.......
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit