Savāds klusums manās krūtīs,

Sirds stājas, lielās sāpju jūtīs

Nu dvēselē man pazemojums,

Kā kails un izģērbts es jums.

Tik zemiski ļaudis lūkojas manā,

Izlaupītā dvēseles tukšumā...

Ak, Dievs, kaut vienu vārdu,

Tu ar mani parunātu.......

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!