Es ieniru atmiņās,

kā bangojošā jūrā.


Tur jūtas, kā viļņi,

kā spēks ar nevaldāmu kaisli.


Traucos es vētrās,

lai izkliegtos sāpēs.


Lai, tu,

kas tālumā virdī,


Saprastu,

ka dzīvo vēl manā sirdī.


Rimst, strāvas bangojums.......


Mīļā, vai atmiņās

viss mūžs ir jādzīvo būs mums?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit