close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
neaicināta es nevaru klauvēt
jēga klauna tērpā ākstās bez gala un rāda mēli
nedzirdu savu balsi
ļaudama domām aizplūst
tikai elpa liedz visu saprast
vēl šī taka bez atpakaļceļa
griesti nolaižas
grīda ceļas
sveša māja ir ciet
un sava nav mana
lūgšu pasaulei šauru alu
tajā vietas mums abiem būs gana
taču neaicināta es nevaru klauvēt

* * *
pirmo un simto
baltu
pelēku
melnu
aizpūtinājis vējš
šīs zemes dienas

atlikušas naktis

gausā gaitā
pazemes straumju dzīta
plūst mana upe

gribot negribot
gribēt negribu

viss ir tāpat vien

* * *
viena velna būšana
ir šī dzīšanās
kas labāks
kas sliktāks
un kas ir viduvējs
vienība pastāv visam
simbolu pasaulē
meklējot savas krāsas
zaudēju sevi

nav mērauklas tam
ko jūs taustāt

nemēriet arī mani
esmu caurspīdīga

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form