* * *
pirmo un simto
baltu
pelēku
melnu
aizpūtinājis vējš
šīs zemes dienas
atlikušas naktis
gausā gaitā
pazemes straumju dzīta
plūst mana upe
gribot negribot
gribēt negribu
viss ir tāpat vien
* * *
viena velna būšana
ir šī dzīšanās
kas labāks
kas sliktāks
un kas ir viduvējs
vienība pastāv visam
simbolu pasaulē
meklējot savas krāsas
zaudēju sevi
nav mērauklas tam
ko jūs taustāt
nemēriet arī mani
esmu caurspīdīga
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
