ASV Senāts trešdien valsts sekretāres amatā apstiprinājis prezidenta Džordža Buša izvirzīto Kondolīzu Raisu, neņemot vērā dažu demokrātu izteiktos iebildumus, ka viņa ir atbildīga par Irākas kara laikā pieļautajām kļūdām.
Raisa, kas ir viena no tuvākajām Buša līdzgaitniecēm un kā prezidenta padomniece nacionālās drošības jautājumos bija viena no galvenajām Irākas kampaņas arhitektēm, ir pirmā melnādainā sieviete, kas kļuvusi par ASV valsts sekretāri.

Par viņas apstiprināšanu balsoja abu partiju pārstāvji. Par Raisas iecelšanu amatā balsoja 85 senatori, bet 13 likumdevēji bija pret. Tādējādi netika ņemti vērā atsevišķu demokrātu pārstāvju apgalvojumi, ka viņa vairākkārtīgi maldinājusi Kongresu un ka ir atbildīga par lēmumiem, kas, viņuprāt, ASV ievilkuši konfliktā Irākā, kas traucējuši terorisma globālajā apkarošanā.

Neskatoties uz ievērojamo atbalstu, pret Raisu balsoja vairāk senatoru nekā pret jebkuru citu jaunievēlamo valsts sekretāru nesenajā ASV vēsturē.

Vienīgie valsts sekretāri, kuri izpelnījās ievērojamu opozīciju Senātā jaunāko laiku vēsturē, bija Henrijs Kisindžers, pret kuru 1973.gadā balsoja septiņi senatori, un Aleksandrs Heigs, kam 1981.gadā atbalstu liedza seši likumdevēji.

Republikāņi un vairākums demokrātu atzina, ka Bušs ir pelnījis, lai ārpolitiku realizētu viņa izvēlētais cilvēks. Turklāt daudzi izteicās atzinīgi par Raisu, kas, uzaugot dienvidu štatos, kad tajos vēl valdīja rasu segregācija, bijusi spējīga sasniegt augstākos posteņus Baltajā namā, tādējādi sniedzot spīdošu Amerikas sapņa īstenošanas piemēru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!