Kitola uzsvēra, ka līdz valdība, parlaments un cilvēki Latvijā nevēlēsies šādu rūpnīcu, tā Latvijā netiks celta.
"Metsaliitto Group" varētu mainīt savas domas, ja tiktu saņemts atbalsts projektam un ja atzinums par rūpnīcas iespējamo ietekmi uz vidi būtu pamatots ar konkrētiem faktiem. Kompānijas pārstāvis arī norādīja, ka pēdējo divu valdību laikā kompānijai neveidojās nekāds dialogs ar valsti, kā tas bijis iepriekš, strādājot darba grupā ar valdības pārstāvjiem.
Kitola arī uzsvēra, ka "Metsaliitto Group" ir daudz celulozes pārstrādes rūpnīcu Somijā. Drīzumā "Metsaliitto Group" plāno uzbūvēt celulozes rūpnīcu Urugvajā.
Premjers žurnālistiem pauda viedokli, ka līdz ar "Metsaliitto Group" lēmumu Latvija ir zaudējusi nozīmīgu un vajadzīgu projektu mežu nozarē.
Kā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Harijs Jordāns, modernajā kokrūpniecībā celulozes rūpnīca ir nepieciešama un svarīgi tas būtu arī Latvijā.
"Žēl, ka šie gadi, no projekta pirmsākuma, ir būtiski nomesti zemē, un projekts netiks realizēts. No kokrūpniecības viedokļa šāda jaudīga rūpnīca Latvijā būtu nepieciešama, jo šķelda no zāģētavām pašreiz tiek eksportēta uz Skandināviju, un daudz izdevīgāk būtu, ja to realizētu Latvijā. Protams, pie nosacījuma, ka kokmateriālu izejvielas tiek iepirktas brīvā tirgus apstākļos," sacīja Jordāns.
Arī Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks meža jautājumos Arvīds Ozols norādīja, ka pašreiz Latvijā visas izejvielas, kas nepieciešamas celulozes ražošanai, tiek eksportētas. "Veidojot šādu projektu, būtisks ir ekoloģijas un ekonomiskais apsvērums. No pilnvērtīga koksnes resursu izmantojuma aspekta šāda rūpnīca Latvijā būtu nepieciešama," sacīja Ozols.
LETA jau ziņoja, ka "Baltic Pulp" valde iepriekš nolēma nepārsūdzēt Vides ministrijas lēmumu, ar kuru ministrija atstāja nemainītu Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinumu par plānoto celulozes rūpnīcas celtniecību Krustpils pagasta Ozolsalā, kas paredz aizliegt izmantot hlora tehnoloģijas.
Kā iepriekš skaidroja bijušais projekta sekretārs Grigorijs Rozentāls, šis aizliegums ir galvenā problēma, jo neviens investors neieguldīs līdzekļus tādā ražošanas metodē, kura pēdējos gados pasaulē netiek izmantota un kura ir salīdzinoši dārgāka.
"Metsaliitto Group" bija gatava Latvijā investēt ap 900 miljoniem eiro (632,5 miljoniem latu), lai sagatavotu celulozes rūpnīcas projekta realizēšanu.
AS "Baltic Pulp" izveidota 2000.gadā ar mērķi sagatavot celulozes rūpnīcas projektu realizēšanai. Tika plānots, ka celulozes rūpnīca Jēkabpils rajona Ozolsalā ražošanu varētu sākt 2007.gadā. Valstij pieder 33% jeb 65 300 "Baltic Pulp" akciju, bet pārējie 67% akciju ir "Metsaliitto Group" īpašumā. Kopējais "Baltic Pulp" pamatkapitāls ir 197 885 lati.
Iepriekš bija plānots, ka celulozes rūpnīca ražošanu varētu sākt 2007.gadā.
Kā ziņots "Metsaliitto Group" patlaban ir koncentrējies uz celulozes rūpnīcas būvniecību Urugvajā, kur tiks pārstrādāta eikalipta koksne. Kompānija arī vēloties pārstrādāt egļu koksnes celulozi, tāpēc tai esot bijusi interese par līdzīgu projektu izveidi Krievijā, tomēr patlaban visa uzmanība tiekot veltīta Urugvajas projekta realizācijai.
"Baltic Pulp" celulozes projekta izmaksas kopš tā sākuma sasniegušas piecus miljonus latu, no kuriem apmēram miljons latu esot valsts ieguldītais finansējums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
