Deputātus Aleksandrs Kiršteins pārmetis nepietiekamu uzmanību nacionālā naida kurināšanas lietām un krimināllietu neierosināšanu pret publiskiem latviešus aizskarošiem izteikumiem un rakstiem presē.
Izskanēja arī kritika Maizīša teiktajam par izdarīto spiedienu un to, ka viņš neatklāj kas un kādās lietās šo spiedienu ir izdarījis.
Pats Maizītis pēc apstiprināšanas žurnālistiem norādīja, ka viņš tikai saasināja uzmanību uz faktiem, par kuriem sabiedrībai bija jāzina.
“Jaunā laika” deputāts Artis Kampars savu uzstāšanos noslēdza ar aicinājumu “balsosim par cerību, ka kādreiz tiks izskatītas arī lielas lietas”.
Kreiso spēku frakcijas - Tautas Saskaņas partija, “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) un Latvijas Sociālistiskā partija – iepriekš paziņojuši, ka neatbalstīs Maizīša pirmstermiņa pārvēlēšanu.
Par Maizīša pirmstermiņa pārvēlēšanu pirms pašvaldību vēlēšanām koalīcijas partijas vienojās pēc pāris nedēļas ilgušo ažiotāžu un Maizīša kritizēšanu, kas dažiem politiķiem izraisīja bažas par vēlmi neievēlēt Maizīti atkārtoti.
Sākotnēji premjers Aigars Kalvītis paudis, ka neatbalsta augstu amatpersonu pirmstermiņa pārvēlēšanu, taču vēlāk savu viedokli mainīja.
Saeimas deputātu vairākums publiski paudis gatavību atbalstīt atkārtotu ģenerālprokurora ievēlēšanu. Atbalstu tieši Maizīša atkārtotai ievēlēšanai izteikusi arī Valsts prezidente.
Pirms balsojuma prokurors Guntis Akmeņkalns atklātajā vēstulē Saeimas deputātiem aicināja nelemt par Maizīša pārvēlēšanu, pirms nebūs izvērtēta ģenerālprokuratūras darbība viņa vadībā. Akmeņkalns vēstulē arī pieļāvis, ka notikusi nepamatota prokuroru darbības ierobežošana un virsprokuroriem dotas pilnvaras uzdot prokuroriem rīkoties pret viņu pārliecību. Ģenerālprokuratūra šos pārmetumus noradīja.