Kirgīzijā vēršas plašumā protesti pret pārkāpumiem aizvadītās nedēļas nogalē notikušajās vēlēšanās, ko saskaņā ar starptautisko novērotāju atzinumiem aptumšojusi balsu pirkšana, opozīcijas kandidātu diskvalificēšana un neatkarīgo mediju ierobežošana.
Pirmajā vēlēšanu kārtā nepieciešamo balsu vairākumu, lai iekļūtu parlamentā, ieguva tikai 31 no kandidātiem, kas pretendēja uz 75 deputātu vietām, starp viņiem arī divi opozīcijas pārstāvji. Vēlēšanu otrā kārta paredzēta 13.martā.

Vairāk nekā divi tūkstoši protestētāju Narinas rajonā, valsts austrumos, svētdien bloķēja ceļu Ķīnas robežas virzienā, lai protestētu pret sava kandidāta Išenbaja Kadirbekova diskvalificēšanu. Kā paziņojis kandidāts, vietējā vēlēšanu komisija svītrojusi viņa vārdu no sarkastiem sestdien vēlu vakarā, nepamatoti apsūdzot viņu priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpšanā.

Komisijas pārstāvju komentāru aģentūrai nav izdevies iegūt, bet pirms Kadirbekova līdzīgas apsūdzības izteikuši jau vairāki citi deputāti.

Protesti ar ceļu bloķēšanu notika jau pirms vēlēšanu pirmās kārtas 27.februārī, kad tiesas vairākiem kandidātiem liedza balotēties.

Sestdien opozīcija paziņoja, ka tā savā kontrolē pārņēmusi administrācijas ēku Džalalabadas pilsētā valsts dienvidos. Saniknotais opozīcijas atbalstītāju pūlis aplenca provinces administrācijas ēku, iebruka tajā un pa logu izkāra plakātu "Nost [prezidentu Askaru] Akajevu!".

Protesti Džalalabadā turpinās arī svētdien. To dalībnieki pieprasa valdībai anulēt pirmās vēlēšanu kārtas rezultātus, saskaņā ar kuriem Džalalabadas vēlēšanu apgabalā bijušais premjerministrs Kurmanbeks Bakijevs, kas pārgājis opozīcijas pusē, zaudējis citam kandidātam, kas lojāls pašreizējam režīmam.

Mazākas protesta akcijas, pēc opozīcijas pārstāvju teiktā, notiek vēl četrās pilsētās.

Opozīcijas pārstāvji aicinājuši savus atbalstītājus valkāt dzeltenus apģērba gabalus, acīmredzot apzināti cenšoties kopēt tā saukto oranžo revolūciju Ukrainā. Tomēr galvaspilsētā notikušas tikai dažas nelielas protesta akcijas, bet reģionos demonstranti lielākoties cīnās vienīgi par saviem vietējiem kandidātiem.

Prezidents Akajevs Kirgīzijā valda kopš PSRS sabrukuma. Viņa pašreizējais pilnvaru termiņš beidzas oktobrī, un, lai gan Akajevs solījis vairs nebalotēties, opozīcija bažījas, ka prezidentam lojālā likumdevēju sapulce varētu izdarīt likumdošanas grozījumus, kas ļautu Akajevam vai arī kādam viņa ģimenes klana pārstāvim turpināt valdīt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit