Apšaudē ar Krievijas armiju nogalināts čečenu līderis Aslans Mashadovs, otrdien paziņoja Krievijas armijas Ziemeļkaukāza operatīvā štāba pretterorisma operāciju pārvaldes pārstāvis ģenerālis Iļja Šabalkins.
Mashadova pārstāvis Ahmeds Zakajevs otrdien sarunā ar Maskavas radiostaciju "Eho Moskvi" sacīja, ka viņa rīcībā nav nekāda informācija, tomēr atzīstot, ka Krievijas armijas un Čečenijas milicijas paziņojumi par Mashadova nāvi visdrīzāk ir patiesi.

Savukārt čečenu nemiernieku interneta lapā "kavkazcenter.com" teikts, ka no čečenu puses nekāda informācija nav saņemta.

Krievijas televīzija otrdien demonstrēja videoierakstu, kurā, kā apgalvots, redzams Mashadova līķis.

"Es apstiprinu, ka Mashadovs nogalināts Tolstoijurtas ciematā. Tur notika apšaude. Mashadovs slēpās bunkurā zem vienas mājas tajā ciematā," paziņoja Šabalkins. Operācijas laikā bunkurā aizturēti trīs Mashadova sabiedrotie.

Krievijas amatpersonas agrāk ziņoja, ka aizturēti trīs nemiernieki, kas plānojuši plašu uzbrukumu pret administrācijas ēku Tolstoijurtas ciematā, kas atrodas Čečenijas ziemeļdaļā, kas parasti ir bijusi stingrā Krievijas spēku kontrolē.

Viņš sacīja, ka bijušā Ičkērijas Republikas prezidenta Mashadova līķis ir atpazīts.

Aģentūra ITAR-TASS ziņo, ka Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) direktors Nikolajs Patruševs otrdien pats informējis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par Mashadova nogalināšanu.

Putins licis FDD rūpīgi pārbaudīt, vai operācijā nogalinātais cilvēks patiešām ir Mashadovs.

53 gadus vecā Mashadova nāve būtu ievērojams Krievijas prezidenta Vladimira Putina panākums cīņā pret čečenu nemierniekiem.

Mashadova pārstāvis Ziemeļvalstīs Usmans Ferzauli norādīja, ka "viņi par to ir ziņojuši daudzas reizes. Viņi arī daudzas reizes ir apstiprinājuši, ka karš Čečenijā ir beidzies".

"Ja mēs un mani kolēģi vēl joprojām neesam saņēmuši nekādu informāciju, tas nozīmē, ka prezidents [Mashadovs] ir dzīvs, nevis miris," sacīja Ferzauli.

Krievija par Mashadova nogalināšanu ir izsludinājusi desmit miljonu ASV dolāru atlīdzību.

Krievija apsūdz Mashadovu terora aktu organizēšanā Krievijā, ieskaitot uzbrukumu Maskavas teātrim un Beslanas skolas ieņemšanu.

Mashadovs vadīja čečenu nemierniekus cīņā pret Krievijas spēkiem 1994.-1996.gada karā un pēc Krievijas armijas atkāpšanās kļuva par republikas pirmo ievēlēto prezidentu.

Mashadovs februāra sākumā vienpusēji pasludināja pamieru, kas ilga līdz 23.februārim - 61.gadadienai kopš čečenu tautas deportācijas uz Centrālāziju.

Pamiera laikā Mashadovs vairākkārt aicināja Krievijas prezidentu uzsākt miera sarunas.

Putins līdz šim ir konsekventi noraidījis jebkādus pieņēmumus, ka viņš varētu piedalīties sarunās ar Mashadovu. Krievijas prezidents ir paziņojis, ka Mashadovs un kaujinieku vadonis Šamils Basajevs ir teroristi, kuri ir saistīti ar Osamas bin Ladena vadīto tīklu "Al Qaeda".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!