Koristu algas neesot palielinātas jau piecus gadus un esot divas reizes mazākas nekā Latvijas Radio kora un Latvijas Nacionālās operas kora atalgojums.
Pēc Ošleja sniegtās informācijas, valsts budžeta dotācija korim "Latvija" ir 15 890 lati mēnesī, no kuriem 1343 lati ir jāsamaksā par telpu īri. Kora vadība ir lūgusi Kultūras ministriju palielināt dotāciju par 7456 latiem mēnesī, lai koristu vidējo algu varētu paaugstināt līdz 270 latiem pirms nodokļu nomaksas.
Diriģents Māris Sirmais aģentūrai LETA teica, ka "nespēj vairs nodrošināt kora "Latvija" augsto māksliniecisko līmeni tik bēdīgos materiālajos apstākļos". Viņa vadītā kolektīva koristi regulāri tiekot "pārpirkti" uz kolektīviem, kas spēj maksāt vairāk.
Sirmais arī atzina, ka viņam ir apnikušas politiķu "pareizās un izsvērtās runas", bet īstenībā neviens Kultūras ministrijā nevēloties pēc būtības iedziļināties kora problēmās. Sirmajam un Ošlejam vairāku mēnešu laikā pat neesot izdevies panākt tikšanos ar kultūras ministri Helēnu Demakovu (TP), bet vienīgais, ko spējis ieteikt Kultūras ministrijas valsts sekretārs Daniels Pavļuts, ir "iet runāt uz Saeimu".
Šā gada 26.aprīlī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzklausīja Ošleju un Sirmo un nolēma informēt Ministru prezidentu Aivaru Kalvīti (TP) par neadekvāti zemajām kora "Latvija" mākslinieku algām un lūgt valdību rast iespēju tās paaugstināt. Tāda vēstule arī tikusi Kalvītim nosūtīta, kurš to pāradresējis kultūras ministrei Demakovai.
Atgriežoties Latvijā, kora "Latvija" vadītāji saņēmuši informāciju, ka kultūras ministre esot izsvītrojusi no Kultūras ministrijas priekšlikumiem šā gada valsts budžeta grozījumiem kora "Latvija" koristu atalgojuma paaugstināšanu, kas, pēc Sirmā teiktā, "bija pēdējais piliens" viņa pacietībai.
Kultūras ministre Demakova aģentūrai LETA teica, ka ir "ārkārtīgi apbēdināta" par Sirmā lēmumu. Tomēr ministrei optimismu viešot tas, ka "šis talants jau nekur nepazudīs un paliks Latvijā". Ministre arī solīja kopā ar Kultūras ministrijas speciālistiem mēģināt rast kādu situācijas risinājumu.
Sarunā ar aģentūru LETA Sirmais arī pieļāva iespēju, ka Kultūras ministrijas ierēdņu ignorance VAK "Latvija" mākslinieku algu jautājumā, iespējams, ir "tālejošs šaha gājiens", lai sekmētu kora likvidāciju.
Demakova, jautāta par kora "Latvija" nākotni pēc Sirmā aiziešanas no mākslinieciskā vadītāja amata, atbildēja: "Kāda kora saglabāšana nav kultūras ministra uzdevums."
Vēlāk Kultūras ministrija izplatīja paziņojumu, kurā tiek apgalvots, ka "pieprasījums palielināt akadēmiskā kora "Latvija" algas ir iesniegts Finanšu ministrijā". Ministre arī cerot, ka "šī dezinformācija nav radusies apzināti un koris nav maldināts tāpēc, lai uzkurinātu kaislības, kas pēdējā laikā tiek vērstas pret kultūras jomu kopumā, piemēram, gadījumā ar "Jaunā laika" protestiem pret Nacionālās bibliotēkas celtniecību".
Vienlaikus Kultūras ministrija pauž cerību, "ka diriģenta lēmums ir mākslinieka izmisuma solis un ka šī izšķiršanās nav galīga, bet gan veids, kā pievērst sabiedrības un politiķu uzmanību atalgojuma bēdīgajam stāvoklim kultūras jomā". Tiek arī atgādināts, ka 2004.gadā sabiedriskajā sektorā strādājošajiem vidējā alga bija 243 lati, bet kultūras nozarē strādājošiem - 177 lati. Piemēram, vidējā alga arhīvu sistēmā ir 140 lati, bet muzejos - 120 lati.
Kultūras ministre Demakova trešdien, 8.jūnijā, plkst.10 tikšoties ar diriģentu Māri Sirmo.
Lai informētu par radušos situāciju un iespaidiem Singapūras Mākslas festivālā, no kura nesen atgriezās VAK "Latvija", žurnālisti tiek aicināti uz preses konferenci trešdien, 8.jūnijā, plkst.15 Kaļķu ielā 11a.