Latvijas nacionālā pozīcija nākamajai ES finanšu perspektīvai 2007. – 2013.gadam jeb nākamajam ES budžetam, iespējams, ir pārāk “mīksta”, atsakoties no cīņas par vairākiem simtiem miljonu eiro, “Delfi” portālam apliecināja vairāki avoti. Savukārt valdības lēmums par Latvijas nostāju ir slepens.
Pirms nākamnedēļ paredzētās Eiropas ministru padomes izšķiršanās, kā tiks dalīti ES atbalsta fondi nākamo sešu gadu laikā, valdībā pieņemtā Latvijas nacionālā pozīcija neesot pietiekami uzstājīga, turklāt līdzekļu sadalījums, kādu to pašlaik plāno ES birokrāti, nav par labu Latvijas lauksaimniekiem, kuriem nākotnē varētu atvēlēt pat mazāk līdzekļu, nekā 2004.gadā. Šādas bažas portālam “Delfi” pauda Latvijas pārstāvji Eiropas Parlamentā Valdis Dombrovskis un Roberts Zīle.

Luksemburgas prezidentūra piedāvā noteikt atbalsta finansējuma “griestus” – 4% apjomā no Iekšzemes kopprodukta (IKP). Atbildīgās amatpersonas šonedēļ ES finanšu perspektīvai veltītājā preses konferencē uzsvēra, ka tas Latvijai ir ļoti izdevīgi, ja vien izdosies panākt jaunāko statistikas datu izmantošanu, aprēķinot šos 4%. Latvijas ekonomikas straujā izaugsme ļauj cerēt, ka summa līdz 2013.gadam būtiski palielināsies. Turklāt šobrīd Latvija saņem tikai aptuveni 3,2% no IKP.

Gan Dombrovskis, gan Zīle atzīst, ka absolūtajos skaitļos Latvija tiešām saņems lielāku finansējumu, nekā tas bija līdz šim, taču paziņojums par 4% “griestu” izdevīgumu un līdz ar to piekrišana šim punktam rada neizpratni, kāpēc valdība negrasās cīnīties par elastīgākiem noteikumiem, kas ļautu saņemt vairāk naudas – pēc Dombrovska teikta tie būtu “mērojami simtos miljonos eiro”.

“Luksemburgas prezidentūras priekšlikums pats par sevi ir izdevīgs un sešu gadu laikā tas nesīs Latvijai ievērojamas summas, taču, ja mēs piekritīsim 4% un noņemsim savu iepriekšējo nostāju no dienas kārtības, bet pēkšņi Luksemburgas priekšlikums tiks noraidīts, mūsu intereses neviens cits neaizstāvēs, jo lielās valstis šobrīd cīnās par citiem jautājumiem,” klāstīja Dombrvskis.

Slepenība rada jautājumus

Abi parlamentārieši norāda, ka arī pozīcijas turēšana noslēpumā izraisa neizpratni un rada vairākus jautājumus. “Iepriekš šādām pozīcijām nebija noslēpuma statusa,” atzīmē Zīle, “tā ir “ceļamaize” ministram uz sanāksmi, kur noteiktas maksimālās prasības. Noslēpumā var būt “sarkanā līnija” – cik tālu valsts var atkāpties”.

Atzīstot, ka Latvijas “svars” ES nav tas lielākais, EP deputāti tomēr uzsver, ka, turpinot cīņu, Latvija varētu panākt izdevīgākos noteikumus. “Pateicoties tam, ka mēs iepriekš cīnījāmies pret 4% barjeru, izdevās panākt kompromisu un Luksemburgas prezidentūra piedāvā jaunu aprēķinu metodiku, izmantojot jaunākus datus, kas ļaus Latvijai iegūt papildus līdzekļus,” savu neizpratni par “pāragru atkāpšanos” skaidro Dombrovskis.

“Mums jāturpina aizstāvēt savas intereses sarunās, jo pretējā gadījumā nākotnē par mums teiks – “a, tā ir tā tur zeme, nu gan jau viņi visam piekritīs,” saka Zīle.

Dombrvskis sarunā ar portālu “Delfi” norādīja, ka līdz šim no 2003.gada veidotā Latvijas nacionālā pozīcija bija pret 4% “griestu” noteikšanu. “Mēs pārliecinājām arī kolēģus no Lietuvas un Igaunijas, par nepieciešamību cīnīties pret šādu ierobežojumu un nabadzīgākajām ES dalībvalstīm noteikt elastīgāku pieeju,” stāstīja Dombrovskis, piebilstot, ka viņš ir “nepatīkami pārsteigts par šādu nostājas maiņu pāris nedēļas pirms ministru sanāksmes”.

Dombrovskis arī atzīmēja, ka neviena no citām valstīm nav paziņojusi par gatavību piekāpties. Viņaprāt Latvija varētu cīnīties par izņēmuma stāvokļa noteikšanu, saņemot vairāk par 4% no IKP.

Iepriekšējā Latvijas pozīcija – principiāla

Pērn akceptētā pozīcijā bija teikts, ka “kontekstā ar 4% griestiem šis jautājums Latvijai rada būtiskas problēmas, jo no solidaritātes viedokļa nebūs izprotama situācija, ka jaunajās dalībvalstīs atbalsta līmenis uz vienu iedzīvotāju būs zemāks nekā kohēzijas politikas atbalstu saņemošajos veco dalībvalstu reģionos. 4% slieksnis nav ekonomiski pamatots kā maksimālais apjoms, ko valsts var apgūt. Šajā kontekstā Latvija neatbalsta arī lauku attīstības pasākumu finansējuma un jauno kaimiņu instrumenta finansējuma iekļaušanu 4% griestu aprēķināšanā”.

Tai pašā laikā iepriekšējā pozīcijā tika atzīmēts, ka “no vecajām dalībvalstīm panākt sapratni un atbalstu šajā jautājumā būs ļoti grūti. Konkrēta un tieša prasība (par griestu paaugstināšanu, atcelšanu) būs grūti aizstāvama. Ir nepieciešama radoša pieeja, lai to pašu rezultātu panāktu aplinkus ceļā”.

Zīle arī atzīmēja, ka bažas rada iespējamais līdzekļu sadalījums, kas ir par sliktu lauksaimniekiem. Pret lauksaimnieku diskrimināciju jau presē iebildis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, norādot, ka valdības akceptētā nacionālā pozīcija paredz, ka 8,2% lielās proporcijas vietā lauku attīstībai noteiks 5,37%. Viņš sola aizstāvēt lielāku proporciju.

Žurnālists pieprasa pozīcijas publiskošanu

Rozes nosauktie skaitļi un jau minētie 4% pašlaik ir vienīgie publiskotie fakti no jaunākās nacionālās pozīcijas, jo Ārlietu ministrija to neizpauž, skaidrojot, ka nevēlas pirms sarunām darīt zināmu savu nostāju. Pozīcijas publiskošanu ministrijai oficiāli pieprasījis LTV žurnālists Jānis Domburs pēc tam, kad 1.jūnija TV diskusijā "Kas notiek Latvijā?" parādījās amatperosnu nevēlēšanās komentēt jaunās Latvijas pozīcijas saturu. Ministrija pagaidām nav atbildējusi.

Domburs vēstulē Ārlietu ministram Artim Pabrikam norāda, ka Latvijas pozīcijas par ES finanšu perspektīvu publiskums nekādi nevar nodarīt kaitējumu valsts drošībai vai interesēm, turklāt, šī pozīcija nav uzskatāma tikai par atsevišķu ārpolitiskās darbības virzienu vai stratēģiski nozīmīgu ārējo ekonomisko sakaru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!