Saeima pieņem jauno privatizācijas pabeigšanas likumu

Likums stāsies spēkā šā gada 1.septembrī.

Kā iepriekš bija vienojušās valdību veidojošās partijas, parlaments likumu atbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piedāvātajā redakcijā.

EM parlamentārais sekretārs Dzintars Zaķis (JL), prezentējot ilgi Saeimā tapināto dokumentu, uzsvēra, ka šis ir viens no svarīgākajiem likumiem, ko sagatavojusi esošā valdība. Viņš atgādināja, ka privatizācijas pabeigšana ir minēta kā viena no galvenajām Aigara Kalvīša (TP) valdības prioritātēm.

Komisija šodien pieņemto likumu trīs mēnešus gatavoja galīgajam lasījumam, meklējot kompromisu starp Ekonomikas ministriju (EM) pārstāvošo partijas “Jaunais laiks” (JL) un Tautas partijas (TP) politiķu piedāvātajiem risinājumiem privatizācijas nobeiguma posmā.

Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) šonedēļ pēc koalīcijas padomes sēdes, paužot prieku par panākto vienošanos, sacīja, ka ar likumu tiks pielikts punkts gandrīz 15 gadus ilgušajiem privatizācijas procesiem Latvijā.

Arī Kalvītis (TP) uzsvēra, ka likums ir orientēts uz privatizācijas pabeigšanu, “tāpēc jebkādas spekulācijas, kā interesēs tas ir pieņemts, ir retoriskas”, noraidot JL iepriekš izteiktos pārmetumus, ka daļa priekšlikumu ir iesniegti šauru ekonomisku grupu interesēs.

Galvenie strīdi starp JL un TP bija par to, kā turpmāk noteikt apbūvēta zemesgabala cenu, kāda būs naudas - privatizācijas sertifikātu proporcija, maksājot par privatizējamo objektu, ko darīt ar vecajiem privatizācijas ierosinājumiem, un par TP priekšlikumu ļaut īpašuma kompensācijas sertifikātus mainīt ar privatizācijas sertifikātiem, lai veicinātu to izmantošanu.

Jautājumā par privatizācijas sertifikātu maiņu ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem Saeima šodien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka īpašuma kompensācijas sertifikātos veicamos maksājumus par zemi, izņemot Rīgā un Jūrmalā, varēs veikt privatizācijas sertifikātos, ja kopējais neizmantoto kompensācijas sertifikātu skaits ir mazāks par 3%.

Attiecību, pēc kādas sertifikāti tiks mainīti, noteiks valdība. Šobrīd tirgū vēl atlikuši apmēram 10% šo sertifikātu, aģentūrai iepriekš sacīja Zaķis.

Šodien tika atbalstīts kompromisa priekšlikums par naudas un sertifikātu proporciju, kādā turpmāk maksās par privatizējamo objektu. Tika noteikts, ka par valstij un pašvaldībai piederošo objektu Rīgā un Jūrmalā 40% cenas tiks maksāta sertifikātos, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Ventspilī un Rīgas rajona pilsētās - 50%, bet citās pilsētās un lauku apvidos - 80%.

Jaunajā likumā paredzēta jauna, Ministru kabineta noteikta kārtība, kā aprēķinās apbūvēta zemesgabala cenu. Pēc Zaķa iepriekš teiktā, tā būs divas trīs reizes augstāka nekā zemes kadastra vērtība.

Likuma mērķis ir pabeigt valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, kā arī rosināt privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un izmantošanas pabeigšanu valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijā.

Saskaņā ar likumu valsts vai pašvaldības privatizācijas ierosinājumu varēs iesniegt līdz 2006.gada 31.augustam. Visus ierosinājumus reģistrēs īpašā reģistrā, kuru uzturēs Privatizācijas aģentūra un citas privatizāciju veicošās institūcijas.

Likumā noteiktas sešas valsts akciju sabiedrības (VAS) - “Latvenergo”, Latvijas Pasts, starptautiskā lidosta “Rīga”, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas Gaisa satiksme” un “Latvijas Valsts meži”, kuru akcijas nevar privatizēt.

Likums ierobežos pašvaldības rīcību, iznomājot tai piederošas zemesgabalus ar apbūves tiesībām. Šodien atbalstītais komisijas priekšlikums paredz, ka valstij vai pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali varēs tikt iznomāti ne ilgāk kā uz 12 gadiem. Pēc nomas beigām, nomniekam uzceltie īpašumi būs jānojauc.

Galvenās debates šodien izvērtās ap daļu no opozīcijas deputātes Annas Seiles (TB/LNNK) priekšlikumiem, kuri netika komisijā atbalstīti. Valdošais vairākums neatbalstīja arī ierosinājumu, ka par VAS piederošo meitas uzņēmumu pārdošanu vai privatizēšanu būtu jālemj Saeimai.

Tika saglabāta likuma redakcija, kas paredz, ka šo lēmumu pieņems valdība. Pēc apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāta Pētera Tabūna domām, tas paver iespēju šādu uzņēmumu slēptai privatizācijai. To noraidīja Zaķis, kurš uzsvēra, ka tā nav Saeimas kompetence, lemt par VAS piederošu uzņēmumu pārdošanu.