Pārdot akcijas biržā jau iepriekš ierosināja Rīgas Fondu birža (RFB), taču valdība nav izlēmusi, ka akcijas būs jāpārdod tieši RFB. Iespējams, tiks izvēlēta kāda cita birža, ja tas būs izdevīgāk, norādīja ministrijā.
Privatizācijas aģentūrai uzdots uzsākt nepieciešamās darbības akciju pārdošanai biržā un informēt valdību, ja būs nepieciešami papildus Ministru kabineta lēmumi.
Martā valdība pilnvaroja ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu uzsākt sarunas ar pārējiem VN akcionāriem par kontrolpaketes izveidi un pārdošanu. Lielākais akcionārs “Latvijas Naftas tranzīts” pauda gatavību piedalīties sarunās, taču tās beidzās bez rezultātiem.
Ministrija jau iepriekš secināja, ka valsts zaudē kontroli pār VN, tādēļ vairs nav izdevīgi saglabāt VN akcijas valsts īpašumā.
VN lielākais akcionārs ir “Latvijas naftas tranzīts” (48,89%) un valsts (38,62%). VN koncerna pašu kapitāls ir 229,81 miljons lati, pamatkapitāls – 104 miljoni latu. VN ir ieguldījumi uzņēmumos “LatRosTrans”- 66%, a/s “Preses nams” 90,07%, SIA “Rīgas līcis VN” 100%. 2002.gadā VN ieguva savā īpašumā 49,94% “Latvijas kuģniecības” akciju.
Vēl VN ir kapitāla daļas “Rietumu cauruļvadu sistēma”, SIA “Mediju nams”, SIA “Mediji un poligrāfija”, SIA “Ventshoes”, SIA “Futbola klubs “Ventspils””, SIA “Nekustamie īpašumi VN”, kuram, savukārt pieder kapitāla daļas vēl piecās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību.
Taču pēdējo gadu laikā pēc Krievijas lēmuma pārtraukt naftas tranzītu pa cauruļvadu no Krievijas, VN vairs negūst lielu peļņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
