Pagaidām nav izdevies izglābt Klusajā okeānā pie Kamčatkas pussalas iegrimušo Krievijas Kara flotes batiskafu, taču tajā esošie septiņi jūrnieki vēl ir dzīvi, sestdien paziņoja Krievijas armijas pārstāvji.
Piektdienas vakarā glābēju kuģiem izdevās apmest troses ap batiskafu, lai mēģinātu aizvilkt to seklākā vietā.

Zemūdens aparātu izdevās mazliet pavilkt krasta tuvumā, taču tad noslīdēja troses.

Batiskafu izdevies pavilkt aptuveni simts metrus, taču glābšanas darbiem traucē tā antena un enkuri. Glābēji tagad plāno nogriezt zemūdenes antenu un enkurus.

Krievijas jūras spēku kontradmirālis Vladimirs Pepeļajevs sestdien paziņoja, ka zemūdenē atrodas pieredzējusi apkalpe un ka viņiem skābeklis vēl pietiks vienai diennaktij. Jūrnieki līdz minimumam samazinājuši kustības, lai skābekļa rezerves pietiktu pēc iespējas ilgākam laikam.

Krievijas militārpersonas sniegušas pretrunīgu informāciju par skābekļa krājumiem batiskafā.

Pepeļajevs piektdienas vakarā paziņoja, ka apkalpei skābeklis pietiks vēl 12 stundām, tajā pašā laikā Krievijas Klusā okeāna flotes komandieris Viktors Fedorovs žurnālistiem apgalvoja, ka apkalpe batiskafā var uzturēties līdz 8.augustam.

Sestdienas rītā uz Kamčtakas pussalu tika nogādāta britu zemūdens glābšanas aparāts "Scorpio" - no attāluma kontrolējama zemūdens mašīna, kas var iedziļināties līdz 925 metru dziļumam.

Krievijas amatpersonas izteikušās, ka aparāts nākamo piecu līdz sešu stundu laikā tiks nogādāts uz glābēju kuģa notikumu vietā.

Zemūdens aparāts AS-28 ceturtdien glābšanas apmācību laikā Birjuzovajas līcī ar dzenskrūvi aizķēra zvejas tīklu. Jūrniekiem cenšoties no tā atbrīvoties, tīkls uztinies dzenskrūvei un batiskafs aizķēries aiz troses un nespēj atgriezties līdz ūdens virsmai.

Pašlaik batiskafs atrodas 190 metru dziļumā un lielā dziļuma dēļ apkalpe nevar batiskafu pamest un uzpeldēt.

Krievija piektdien lūdza Japānas un ASV flotes sniegt palīdzību batiskafa izcelšanai. Četri Japānas kuģi jau devušies uz notikuma vietu, taču tie varētu ierasties ne ātrāk par otrdienu.

ASV jūras spēki uz avārijas vietu nosūtījuši divus zemūdens robotus "Super Scorpio" un speciālistu komandu, kas avārijas vietu varētu sasniegt sestdienas rītā.

"Super Scorpio" no kuģa tiek iegremdēti ūdenī, un tie ir aprīkoti ar sonāru, divām videokamerām, sešām spēcīgām gaismām un tērauda kabeļu griezēju.

Kaut arī šis ir salīdzinoši neliels negadījums, tas atsauca atmiņā Krievijas atomzemūdenes "Kursk" avāriju pirms pieciem gadiem.

2000.gada augstā visa "Kursk" apkalpe - 118 jūrnieki - gāja bojā pēc negadījuma mācību Barenca jūrā. Pēc sprādziena uz zemūdenes daļa apkalpes vēl bija dzīva, taču novēlotās palīdzības dēļ viņi nomira no skābekļa trūkuma.

Krievijas armijas vadībai un prezidentam Vladimiram Putinam toreiz tika veltīta asa kritika par negadījuma apstākļu slēpšanu un par kavēšanos savlaicīgi lūgt ārzemju palīdzību, kas varēja glābt zemūdenes apkalpi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!