"Belševicas karogs vienmēr ir bijusi viņas iekšējās brīvības un patiesuma gars, jo viņa nav ļāvusi to nevienam apspiest un pakļaut," norāda prezidente.
Kā aģentūrai LETA atzina Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks, Belševicu var uzskatīt par latviešu rakstniecības sirdsapziņu - viņa visus padomju gadus darbojusies, lai spītīgi saglabātu latvietību. Ne velti pēc viņas darba "Gadu gredzeni" publicēšanas, dzejniecei ilgu laiku tika liegts publicēties.
Belševica ir arī viena no tām retajām latviešu literātēm, kas guvusi plašu starptautisku atpazīstamību. Viņas dzejas krājumus un prozas darbus izdod Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, Francijā, ASV un citās valstīs.
Dzejniece, rakstniece un tulkotāja Vizma Belševica dzimusi 1931.gada 30.maijā Rīgā.
Belševicas pirmie mēģinājumi literatūrā sākušies jau 40.gados, taču tikai 1955.gadā iznāca viņas pirmais dzejas krājums "Visu ziemu šodien pavasaris".
Padomju laikā Belševica bija to rakstnieku vidū, kas neslavēja padomju režīmu un nesekoja sociālajam reālismam, tādejādi pastāvīgi tika pakļauta cenzūras ierobežojumiem. Dzejniece nereti saukta par "sava laika un tautas sirdsapziņu" - viņas darbi bieži vien tika aizliegti, un viņa pati pakļauta padomju represijām.
Belševica rakstījusi arī lugas, kā arī tulkojusi literāros darbus no angļu, krievu un ukraiņu valodas. 90.gados Belševica publicēja autobiogrāfisku romānu trīs daļās - "Bille", "Bille dzīvo tālāk" un "Billes skaistā jaunība".
1990.kļuvusi par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli. Viņas darbs vairākkārt novērtēts ar dažādām balvām, tai skaitā ar prestižo Transtrēmera balvu un Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu literatūrā. Belševica bijusi izvirzīta arī Nobela balvai literatūrā.
No literātes atvadīties paredzēts nākamās nedēļas nogalē, informēja Rūmnieks. Viņš atzina, ka, visticamāk, tas notiks Latviešu biedrības namā, kur no Belševicas varēs atvadīties visi, kam literāte un viņas darbi bijuši mīļi.