Vairākos gadījumos karavīri tomēr nespēja efektīvi pildīt savu uzdevumu, jo apmetņu iemītnieki ar barikāžu un cilvēku ķēžu palīdzību centās viņus aizkavēt. Šī ir pirmā operācija, kurā Izraēla izrāda atbalstu palestīniešiem, atkāpjoties no teritorijām, kur palestīnieši vēlas nodibināt savu valsti.
Daļa Izraēlas iedzīvotāju atkāpšanos no 38 gadus okupētās Gazas joslas uzskata par padošanos vardarbībai, savukārt palestīniešu kaujinieki to dēvē par uzvaru. Vašingtona ir paudusi cerības, ka apmetņu evakuācija varētu pozitīvi ietekmēt miera procesu šajā reģionā.
Pēc pusnakts no Gazas joslas pastāvīgā plūsmā devās daļa apmetņu iedzīvotāju, bet pretējā virzienā pārvietojās armijas transports un karavīri.
Paredzot iespējamos nemierus, nocietinātajā teritorijā, saskaņā ar līgumu ar Izraēlu, izvietojušies 7 500 Palestīnas drošības dienesta vīri.
Pirmdien no rīta divās ebreju apmetnēs notika raķešu uzbrukumi, taču neviens cilvēks nav cietis. Lielākā daļa palestīniešu kaujinieku ievēro pamieru, ko Palestīnas prezidents Mahmuds Abass noslēdza ar Izraēlu šī gada februārī.
Taču, lai izvairītos no sadursmēm, armija ir atlikusi evakuācijas paziņojumu izdalīšanu piecās apmetnēs, kas tiek uzskatītas par pretošanās centriem, un karavīri nedosies uz tām līdz pat evakuācijas dienai.
Vairāki simti protestētāju Nevedekalimas apmetnē bija nobloķējuši ceļu ar riepām un dzeloņdrātīm un nodevās lūgšanām.
Simtiem Gazas joslas iemītnieku jau ir parakstījuši solījumu aiziet no pašreizējām dzīvesvietām, apmaiņā pret to saņemot valsts garantētu kompensāciju. Taču armija ziņo, ka apmetnēs ir iekļuvuši 5 000 evakuācijas pretinieku, tāpēc rodas bažas par iespējamo vardarbību.
Pēc evakuācijas Izraēla plāno saglabāt kontroli pār Gazas joslas gaisa telpu un robežām, kā arī ir solījusi nojaukt kolonistu mājas un uzbūvēt vairākas augstceltnes, lai uzlabotu apstākļus blīvi apdzīvotajā teritorijā, kur mitinās aptuveni 1,4 miljoni palestīniešu.