Irākas likumdevēji pirmdien izlēma, ka dos vēl trīs dienas projekta caurskatīšanai, cenšoties panākt, lai sagatavotajam tekstam piekristu arī sunnīti, kuri pirms tam to noraidīja.
Sunnīti, kuri joprojām asi vēršas pret pašreizējo konstitūcijas versiju, brīdinājuši, ka tas var novest pie pilsoņu kara.
"Laits Kuba teicis, ka mēs tagad esam atrisinājuši mēnesi ilgušās domstarpības, taču līzd šim brīdim mēs neesam pavirzījušies uz priekšu," aģentūrai "Reiters" paziņoja sunnītu pārstāvis konstitūcijas projekta sagatavošanas komisijā Huseins al Falludži. "Ja šajā konstitūcijā joprojām būs iekļauts federālisms, tā jāizmet atkritumu tvertnē un jāraksta no jauna."
Kā jau ziņots, sunnīti uzstāj, ka domstarpību dēļ, kas liedz panākt vienprātību par valsts pamatlikumu, jārīko jaunas vēlēšanas.
Iepriekš Falludži norādīja, ka trīs dienu papildu laiks, kas tika dots konstitūcijas projekta saskaņošanai, beidzoties galīgajam termiņam, kad dokuments bija jāiesniedz parlamentā, ir pagaidu konstitūcijas normu pārkāpums.
"Projekts ir nelikumīgs, un tas ir pagaidu konstitūcijas pārkāpums," aģentūrai "Reuters" teica Falludži, kurš ir viens no 15 sunnītu pārstāvjiem projekta sagatavošanas komisijā. "Mēs vērsīsimies federālajai tiesā, ja konstitūcija tiks pieņemta parlamentā, kurš saskaņā ar likumu ir jāatlaiž, jo nav ievērots galīgais termiņš."
Pēc nedēļām ilgām debatēm, kuru dēļ parlaments jau vienreiz bija spiests pārcelt konstitūcijas projekta iesniegšanas galējo termiņu no 15. uz 22.augustu, šiītu un kurdu līderi, kuriem parlamentā ir pārliecinošs vairākums, pirmdien tomēr iesniedza Nacionālajai sapulcei dokumenta projektu, kuru kategoriski noraida sunnīti, kas prognozē vardarbības eskalāciju, ja viņu prasības tiks ignorētas.
Sunnītu minoritāte, kas Sadama Huseina režīma laikā ieņēma valstī dominējošas pozīcijas, redzot, ka arvien lielāku lomu Irākas politikā spēlē šiīti un kurdi, boikotēja šī gada janvārī notikušās parlamenta vēlēšanas, un tādējādi viņu pārstāvniecība Nacionālajā sapulcē ir niecīga.
Ja pašreizējais parlaments tiktu atlaists un tiktu izsludinātas jaunas vēlēšanas, viņi varētu savas pozīcijas ievērojami nostiprināt.
Visasāk sunnīti iebilst pret federālisma principu, kas varētu veicināt valsts ziemeļos un dienvidos esošo bagātīgo naftas krājumu nonākšanu kurdu un šiītu kontrolē.
Sunnīti vēlas stipru centralizētu valdību, kas īstenotu stingru dabas resursu izmantošanas kontroli.