Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes laikā Berlīnē ceturtdien parakstīta vienošanās par Ziemeļeiropas gāzes vada būvi Baltijas jūrā.
Piedaloties Krievijas prezidentam un Vācijas kancleram Gerhardam Šrēderam, Krievijas dabasgāzes koncerns "Gazprom" un Vācijas kompānijas E.ON un "Wintershall" parakstīja vienošanos par gāzes vada būvi, kurš pa Baltijas jūru savienos Viborgu un Greifsvaldi Vācijā, nešķērsojot tranzītvalstu teritorijas.

Krievijas prezidents un Vācijas kanclers izteica savu atbalstu šim projektam, nosaucot to par vēsturisku darījumu. Šrēders norādīja, ka šis projekts "vairākus gadu desmitus nodrošinās Vācijas energoresursu piegādes". Viņš uzsvēra, ka projekts "nevienam nerada zaudējumus" un jaunais cauruļvads veicinās pašlaik stagnējošās Vācijas ekonomikas attīstību un radīs jaunas darba vietas.

Putins jaunā gāzes vada būves projektu raksturoja kā "iespaidīgu". Sākotnēji cauruļvada garums būs 1200 kilometri, ieskaitot atzarus uz Somiju un Zviedriju. Pēc tam cauruļvads tiks pagarināts līdz 2000 kilometru un pēdējais posms būs atzars uz Lielbritāniju caur Nīderlandi, sacīja Putins.

Krievijas prezidents kā cauruļvada pirmā posma izmaksas nosauca divus miljardus dolāru (1,13 miljardus latu), bet viss projekts varētu izmaksāt 5,7 miljardus dolāru (3,2 miljardus latu). 2011.gada gāzes pārsūknēšanas apjoms pa šo cauruļvadu sasniegs 55 miljardus kubikmetru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit