"Taču būsim atklāti viens pret otru un pret Apvienoto Nāciju tautām. Mēs vēl neesam panākuši plašas un fundamentālas reformas, kuras es līdz ar daudziem citiem uzskatu par par nepieciešamām," uzrunājot valstu līderus, teica ģenerālsekretārs. "Mūsu lielākā neveiksme ir jautājumā par kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos."
Nespējā vienoties par masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas ierobežošanu, kas, viņaprāt, ir viens no būtiskākajiem 21.gadsimta draudiem, Annans vainoja "pozīcijas ieņemšanu".
Savukārt kā pozitīvu sasniegumu ģenerālsekretārs minēja vienošanos par papildus ikgadēju 50 miljardu dolāru piešķiršanu cīņai ar globālo nabadzību.
Kā jau ziņots, otrdien ANO Ģenerālā Asambleja atklāja savu vēsturisko 60.sesiju, Zviedrijas pārstāvim Jānam Elīasonam pārņemot Asamblejas prezidentūru no 59.sesijas prezidenta Gabonas ārlietu ministra Žana Pinga, lai vadītu 191 nāciju organizāciju jaunā reformu laikā.
Pings slēdza 59.sesiju, kad asambleja pieņēma 35 lapas garo galīgo dokumentu par ANO reformām, kas līdz pēdējam brīdim tika noslīpēts sūtņu sarunās.
Gandrīz nedēļu ilgās 32 sūtņu sarunās panākts kompromiss par reformu plānu, lēmumu pieņemšanu strīdīgos jautājumos atliekot uz vēlāku laiku.
Pabeigtajā dokumentā nav iekļautas prasības mainīt organizāciju.
"Tas ir labs dokuments, bet mēs neesam ieguvuši to, ko gribējām," iepriekš preses konferencē sacīja Annans.
Tas ir apkaunojums, ka sarunu pārstāvji nav pavirzījuši tālāk jautājumus par atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu galīgajā dokumentā, norādīja Annans.
"Es aicinu pasaules līderus iesaistīties un pārņemt vadību šajos jautājumos," sacīja Annans, piebilstot, ka visam kaitē daži "sagandētāji", kas iebilst pret reformām, un pārējie, kas bija neelastīgi sarunās.
Annans otrdienas vakarā tikās ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, apspriežoties par vairākiem jautājumiem attiecībā uz Irāku, Libānu, Sīriju, Afganistānu, Irānu, Āfrikas miera uzturēšanas misijām un Sudānas Dārfūras konfliktu.
Trešdien Annans un Bušs atklās vairāk nekā 170 valstu prezidentu un premjeru trīs dienu sammitu, kurā valstu līderiem jāapstiprina tā dēvētais galīgais dokuments.
Pēc valstu un valdību vadītāju sammita atklāšanas notiks atsevišķas sesijas, veltītas attīstības finansēšanai.
Šī dokumenta izstrādē piedalījās 32 valstu sūtņu pamatgrupa, kas pēdējās nedēļās vairākās sarunās aiz slēgtām durvīm centās vienoties par dokumenta tekstu.
Annana šogad ierosināto reformu mērķis ir veikt plašas izmaiņas organizācijā, kas tiek kritizēta par sarežģītu birokrātiju, nepilnīgu vadību un korupciju.
Pirmdienas vakarā sūtņi vienojās par kompromisu vairākos jautājumos, mīkstinot formulējumu dažos no strīdīgākajiem jautājumiem, sākot no Cilvēktiesību padomes izveidošanas līdz pretterorisma pasākumiem.
Viņi vienojās, ka pie neatrisinātajiem jautājumiem Ģenerālā Asambleja strādās pēc pasaules līderu sanāksmes.
Galīgajā dokumentā, kas tiks iesniegts pasaules līderiem, tiks iekļauti neatrisinātie jautājumi, kas tekstā būs ielikti iekavās.
ASV tikai pirms dažām nedēļām, kad amatā beidzot stājās ASV jaunais sūtnis Džons Boltons, nāca klajā ar 750 ierosinātām izmaiņām dokumentā.
Sūtņi ir vienojušies pieprasīt, lai valdības pilda uzstādītos mērķus par parādu samazināšanu un ievieš pasākumus, lai aizsargātu konfliktos ierautos civiliedzīvotājus.
Dokumentā arī atbalstīts aicinājums mainīt 1945.gadā apstiprinātās ANO Hartas tekstu, kurā vēl joprojām saglabājušās atsauksmes uz "ienaidnieku valstīm", ieskaitot Vāciju un un Japānu.
Attiecībā uz attīstību dokumentā apstiprināti pašreizējie tūkstošgades attīstības mērķi, kas nosaka termiņu līdz kuram ir uz pusi jāsamazina visnabadzīgāko pasaules iedzīvotāju nabadzība, jānodrošina pamatizglītība un jāaptur AIDS izplatība. Valstis tiek aicinātas "spert konkrētus soļus, lai sasniegtu uzstādīto mērķi, piešķirt 0,7%" no to iekšzemes kopprodukta palīdzībai ārvalstīm, taču dokuments ir vājš attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumu likvidēšanu jaunattīstības valstīm.
Attiecībā uz Cilvēktiesību padomi dokumentā panākta vienošanās, ka tā aizstās diskreditēto ANO Cilvēktiesību komisiju, taču aizkavējušās diskusijas par dalības kritērijiem, ieskaitot ievēlēšanas kārtību, kas paredz divas trešdaļas vairākuma nepieciešamību Ģenerālajā Asamblejā.
Attiecībā uz miera uzturēšanas misijām dokumentā paredzēts izveidot jaunu organizāciju, kuras mērķis būtu palīdzēt nācijām pārvarēt konfliktus. Palikušas nevienprātības par to, vai šāda organizācija būtu pakļauta ANO Drošības padomei vai Ģenerālajai Asamblejai, kur jaunattīstības valstīm ir vairākums.
Dokumentā iekļauta arī ANO atbildība aizsargāt konfliktu apdraudētos civiliedzīvotājus. Kanādas ierosinātais plāns paredz aicināt ANO apsvērt iejaukšanos genocīda un etniskās tīrīšanas gadījumos, atvieglojot militāru iejaukšanos civiliedzīvotāju aizsardzībai.
Nosodīts arī terorisms "visās tā formās un manifestācijās, lai arī kas to būtu paveicis, jebkur un jebkādu mērķu vadīts". Taču dokumentā nav iekļauta terorisma definīcija, kas nosodītu uzbrukumus pret civiliedzīvotājiem un kaujās neiesaistītām personām, kā to vēlējās Rietumvalstis un Annans.
Attiecībā uz ANO vadības reformu dokumentā iekļauti solījumi izveidot uzraudzību, ārēju auditu un izmeklēšanu, bet uz vēlāku laiku atlikta lēmuma pieņemšana par to, vai piešķirt Annanam pilnvaras veikt izmaiņas vadībā un noteikt prioritātes.
Attiecībā uz ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos delegāti no visiem ierosinājumiem ir atteikušies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
