Vācijas 62 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju svētdien dosies pie vēlēšanu iecirkņiem, lai ievēlētu parlamenta apakšpalātu.
Kā liecina pēdējās sabiedrības domas aptaujas, opozīcijas kandidātes Angelas Merkeles vadītā Kristīgo demokrātu alianse (CDU/CSU) varētu iegūt vairākumu parlamentā, jo sarūk atbalsts kanclera Gerharda Šrēdera sociāldemokrātiem.

Tomēr iedzīvotāju atbalsts abiem kandidātiem ir diezgan līdzīgs un Merkele ir vadībā tikai ar dažiem procentu punktiem.

Tajā pašā laikā aptuveni 25% no aptaujātajiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem vēl dažas dienas pirms vēlēšanām nebija izlēmuši, par ko balsot.

Vācijas parlamenta apakšpalātas Bundestāga vēlēšanas notiek saskaņā ar "jauktu proporcionālās pārstāvniecības sistēmu".

Katram no 62 miljoniem balsstiesīgo vāciešu ir divas balsis, kas tiek dēvētas par pirmo un otro balsi.

Bundestāgā ietilpst vismaz 598 deputāti. Puse no tiem tiek ievēlēti tieši 299 vēlēšanu apgabalos, vēlētājiem nododot savu tā saukto pirmo balsi. Ievēlēts tiek kandidāts, kas iegūst relatīvo balsu vairākumu. Šīs vietas parlamenta apakšpalātā tiek dēvētas par tiešajiem mandātiem.

Otrā balss tiek nodota Vācijas par 16 federālo zemju partiju sarakstiem. Šī ir svarīgākā no divām balsīm, nosakot galīgā nacionālā balsojuma rezultātu - tā izšķir proporcionālo pārstāvniecību atlikušo vietu sadalījumā, taču, lai vispār iegūtu vietas Bundestāgā, partijai jāsaņem vismaz 5% otro balsu visā valstī.

Šajā nosacījumā ir svarīgs izņēmums. Partijām, kas iegūst vismaz trīs tiešos mandātus arī tiek iedalītas papildu vietas atbilstoši otrajām - proporcionālās pārstāvniecības - balsīm, pat ja tās saņēmušas mazāk nekā 5% balsu.

Vēl viens bieži vien mulsinošs elements Vācijas vēlēšanās ir papildu vietas. Ja kāda partija iegūst vairāk tiešo mandātu vietas, piemēram 35, nekā proporcionālās vietas, piemēram, 32, tad tai pienākas vēl trīs papildu vietas.

Partijai ar papildu vietām Bundestāgā būs vairāk vietas, nekā tai būtu pēc stingra proporcionālās sistēmas sadalījuma, tādēļ parlamenta apakšpalātas deputātu skaits izveidojas lielāks par standarta 598 deputātiem.

Pēc 2002.gada vēlēšanām Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera sociāldemokrātu vadītā valdība spēja saglabāt varu, pateicoties četrām šādām papildu vietām.

Arī 1994.gadā šādas vietas bija svarīgas, pastiprinot Helmūta Kola kristīgo demokrātu vadītās valdības vairākumu no divām līdz desmit vietām.

Balsotājiem ir atļauts nodot savas divas balsis par dažādām partijām.

Tie, kas atbalsta kādu divu noteiktu partiju koalīciju, var nodot savu pirmo balsi par kādas partijas konkrētu pārstāvi, bet otru balsi par citu partiju.

Bundestāga deputātu ievēlēšana ir viena no nedaudzajām Vācijas pilsoņu tiešajām iespējām ietekmēt notiekošo valsts politikā.

Vācijas kanclers netiek ievēlēts tieši. Pēc 18.septembra vēlēšanām sanāks jaunais Bundestāgs, un tā deputāti balsos par jauno valdības vadītāju.

Arī Vācijas parlamenta augšpalāta - Bundesrāts - netiek ievēlēta tieši, bet sastāv no pārstāvjiem, kurus nosūta valsts 16 federālo zemju valdības.

Vācijas federālais prezidents, kura loma ir galvenokārt ceremoniāla, arī netiek ievēlēts tieši. Turklāt Vācijas konstitūcija neparedz iespēju rīkot referendumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!