ĪRA atbruņošana vienmēr bija klupšanas akmens Ziemeļīrijas miera procesā. Kaujinieki ne vienu vien reizi paziņoja, ka esot gatavi nolikt ieročus, taču šis process nekad netika novests līdz galam.
Īru republikāņu armija tika izveidota 1969.gadā kā Īrijas politiskās partijas "Sinn Fein" militarizētais spārns, un tās pirmsākumi meklējami 20.gados izveidotajās nacionālistiskajās kaujinieku organizācijās. ĪRA par savu mērķi vienmēr izvirzīja Īrijas apvienošanu - salas ziemeļdaļa, kas pazīstama kā Ziemeļīrija jeb Olstera, ietilpst Lielbritānijas sastāvā. Līdz nolīguma noslēgšanai grupējums veica teroristisku darbību Ziemeļīrijā un Lielbritānijā, par saviem uzbrukumu mērķiem izraugoties politiķus, vienkāršos iedzīvotājus un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus. Lielu terora aktu grupējums veica 1974.gadā Birmingemā, kur gāja bojā 21 cilvēks.
Salīdzinot šīs organizācijas veiktos terora aktus ar musulmaņu terorismu, jāteic, ka starp tiem ir būtiska atšķirība: Eiropas teroristi lielākoties paziņo par savām akcijām un policija paspēj evakuēt cilvēkus.
Paziņojumu par ieroču nolikšanu ĪRA sniedza šā gada jūlijā, taču šīs organizācijas pārstāvji uzsver, ka tā negatavojas pašlikvidēties.