Krievijas Aizsardzības ministrijas pilnvarotais pārstāvis ģenerālis Segejs Bainetovs, kas Lietuvā novēro izmeklēšanas gaitu, pēc tikšanās ar Lietuvas starpresoru izmeklēšanas komisijas vadītāju Vitāliju Vaikšnoru pavēstīja žurnālistiem, ka nodevis komisijai radaru rādījumus un precīzu informāciju par to, kādas lidmašīnas detaļas remonta laikā nomainītas.
Lietuvas eksperti trešdien atklāja, ka Krievijas puse sniegusi viņiem lidaparāta “melnās kastes” ierakstu analīzei nepieciešamos datus par nepareizu lidmašīnu. Atšifrēto ierakstu analīzi nācās pārtraukt. Bainetovs sākotnēji to noliedza, bet ceturtdien tomēr atzina kļūdu, skaidrojot, ka iznīcinātājs ekspluatēts jau vairāk nekā divdesmit gadus un dažas detaļas tam nomainītas, tāpēc radušās atšķirības numerācijā.
Vaikšnors žurnālistiem paziņojis, ka piektdien saņemtie dati joprojām nav pilnīgi, un tas apgrūtinās komisijas darbu. Viņš lūdzis Bainetovu pēc iespējas drīzāk atsūtīt arī pārējo informāciju “tādā formā, kas neizpaustu valsts noslēpumus un būtu mums saprotama”.
Vienīgi ziņas par iznīcinātāja daļu numerāciju Lietuvu tagad pilnīgi apmierina, un “melnās kastes” ierakstu analīze var turpināties, sacījis Lietuvas izmeklēšanas komisijas vadītājs.
Krievijas iznīcinātājs “Su-27”, kurā atradās četras “gaiss-gaiss” tipa kaujas raķetes un lielgabals, 15.septembrī nogāzās Lietuvas teritorijā un tā pilots Valērijs Trojanovs sekmīgi katapultējās. Maskava lidmašīnas ielidošanu Lietuvas gaisa telpā un avāriju skaidroja ar navigācijas sistēmas bojājumu, bet Lietuvā šobrīd tiek izskatītas vairākas notikušā versijas. Krievijas lidotājam izteiktas aizdomas par starptautisko lidojumu noteikumu pārkāpšanu un noteikts mājas arests.
Kaļiņingradas radaru rādījumus un dispečeru balss ierakstus, ko eksperti uzskata par izmeklēšanai ārkārtīgi svarīgiem, kā arī informāciju par bīstamajām vielām, kas atradušās iznīcinātājā, Lietuva pieprasīja jau kopš paša izmeklēšanas sākuma.
Krievijas puse šai laikā vairākkārt apsūdzējusi Lietuvu centienos novilcināt izmeklēšanu.
Arī piektdien Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Ivanovs kritizēja Lietuvas nostāju izmeklēšanā, paziņodams, ka Viļņa mēģinot šo procesu no tehniskā līmeņa pārcelt politiskā līmenī.
“Mēs ne vienreiz vien esam pauduši nožēlu par notikušo, taču Lietuva joprojām cenšas to politizēt. Tas ir smieklīgi un naivi, bet, galvenais - neproduktīvi,” ministrs sacīja žurnālistiem. “Esmu jau teicis, ka nekādas politikas te nav. Jebkuram noziegumam vajadzīgs motīvs, bet šajā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka motīva nav. No juridiskā viedokļa šī lieta ir bezperspektīva,” izteicās Ivanovs.
Viņš pauda cerību, ka iznīcinātāja pilots drīz atgriezīsies dzimtenē, un uzsvēra, ka Krievija joprojām ir noskaņota atgūt arī avarējušās lidmašīnas atliekas.
Ivanovs noraidīja Lietuvas apsūdzības, ka Maskava pati cenšas vilkt izmeklēšanu garumā un apsūdzēja “gumijas stiepšanā” Lietuvu, kas “tagad izvirzījusi jaunu versiju - lidmašīna neesot īstā”.
Krievijas ziņu aģentūra ITAR-TASS izteikusi viedokli, ka pēc šā Ivanova paziņojuma “bumba atkal nonākusi Lietuvas pusē”, bet piebildusi, ka tas droši vien nepamudināšot Viļņu pasteidzināt izmeklēšanu.
Piektdien pie Lietuvas vēstniecības ēkas Maskavā atkal tika rīkots mītiņš, aizstāvot avarējušā iznīcinātāja pilotu. Šoreiz to organizēja jaunatnes savienība “Za Rodinu”.
Sankcionētā mītiņa dalībnieki pauda viedokli, ka Trojanovs Lietuvā aizturēts nelikumīgi, un pieprasīja viņu izdot Krievijai. “Rokas nost no Valērija Trojanova!”, “Brīvību krievu lidotājam!”, “Lietuva - NATO melnais caurums” - vēstīja protestētāju plakāti.
Kā sacīja “Za Rodinu” īpašo projektu vadītājs Oļegs Bondarenko, vēstniecības darbinieki uz mītiņu nav reaģējuši un kopumā akcija noritējusi mierīgi. “Mūsu mērķis jau arī nebija piesaistīt viņu uzmanību. Nobeigumā mēs apmētājām vēstniecības ēku ar papīra lidmašīniņām,” viņš paziņoja.