Neskatoties uz valdošās koalīcijas domstarpībām šajā jautājumā un partijas "Jaunais laiks" (JL) aicinājumiem atlikt lemšanu par šo jautājumu, Saeima ar 47 balsīm par, 37 - pret un astoņiem deputātiem atturoties, atbalstīja Tautas partijas (TP) deputāta Mihaila Pietkeviča priekšlikumu.
Pietkevičs iepriekš skaidroja, ka šādas izmaiņas ir nepieciešamas, jo jaunais likums azartspēļu organizētājiem noteiks ļoti stingras normas, tāpēc vairs nebūtu pieļaujams, ka pašvaldības šo biznesu regulē pēc savas izpratnes.
JL pārstāvji debatēs pauda viedokli, ka Saeima ar šādu lēmumu ir apkaunojusi sevi, bet TP deputāti ir piekrāpuši savus Saeimas kolēģus pieprasot azartspēļu likuma steidzamu izskatīšanu Saeimā.
Savukārt deputāts Māris Gulbis ("Jaunie demokrāti") izteicās, ka šīs jautājums "jau sen ir izlemts ārpus Saeimas" un aicināja JL gāzt Aigara Kalvīša (TP) valdību.
Par likuma grozījumiem nobalsoja visi TP un kreisās opozīcijas deputāti, kuri bija sagatavojusi tieši pretēju priekšlikumu, taču likuma izskatīšanas gaitā to atsauca. Par grozījumiem likumā balsoja arī atsevišķi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Latvijas Pirmās partijas (LPP) deputāti. Savukārt pret bija JL, apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kā arī atsevišķi LPP un ZZS deputāti.
Jau ziņots, ka arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija protestēja pret Saeimas Budžeta komisijas atbalstīto ieceri liegt pašvaldībām tiesības noteikt teritorijas, kurās aizliegts organizēt azartspēles, un vērtē to kā varas centralizācijas mēģinājumu.
Pašvaldības tiesības ierobežot azartspēles ir izmantojušas 16 pašvaldības, tajā skaitā liela daļa Latvijas lielo pilsētu, informēja asociācijā. Pašvaldība, izmantojot šīs tiesības, ir uzņēmusies atbildību savu iedzīvotāju priekšā, ievērojot un sabalansējot vairāku sabiedrības grupu intereses.
Liedzot pašvaldībām šādas tiesības, tiek arī ierobežotas pašvaldību iespējas plānot savu tālāko attīstību. Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) uzskata, ka šis priekšlikums ierobežot pašvaldības tiesības ir vērtējams varas centralizācijas mēģinājums.
Jaunajā likuma projektā tiek ierosināts no 2006.gada neizsniegt licences azartspēļu organizēšanai ārpus kazino un spēļu zālēm, savukārt no 2007.gada paredzēts aizliegt uzstādīt un ekspluatēt azartspēļu automātus ārpus kazino un spēļu zālēm.
Likumā tiks pieprasīts spēļu zālēs ekspluatēt vismaz 20 azartspēļu automātus. Pašlaik spēļu zāles atvēršanai pietiek ar 10 spēļu automātiem. Spēļu zālēs būs jānodrošina nepārtraukta spēles, telpu iekšējā un ārējā videonovērošana un visi ieraksti jāglabā septiņas dienas. Iecerēts, ka kazino Rīgā turpmāk būs jābūt vismaz 10 spēļu galdiem, bet ārpus galvaspilsētas - vismaz pieciem spēļu galdiem. Pašlaik šī norma Rīgā ir pieci, bet ārpus Rīgas - trīs spēļu galdi.
Iecerēts, ka no 2007.gada azartspēļu organizēšanas speciālo licenci varēs saņemt kapitālsabiedrības, kuru apmaksātais pamatkapitāls nebūs mazāks par miljonu latu. Pašlaik likumā noteikts, ka līdz 2007.gadam šo uzņēmumu pamatkapitālam jābūt ne mazākam par 150 000 latu, bet līdz 2013.gadam tas pakāpeniski ir jāpalielina līdz 400 000 latu.
Azartspēļu organizētājiem būs aizliegts izsniegt klientiem jebkāda veida aizdevumus, kā arī piedāvāt klientiem bezmaksas pārtiku un dzērienus azartspēļu vietās.
Azartspēļu organizēšanas vietās būs aizliegta azartspēļu ārējā reklāma, turklāt spēļu organizētājiem būs pienākums izvietot spēļu vietās labi redzamus uzrakstus, kas brīdina, ka azartspēles var izraisīt atkarības problēmas. Spēļu zālēs būs arī jānodrošina iespēja saņemt bukletu par paškontroles testu, vai azartspēles nav kļuvušas par problēmu.
