Kāda 80 gadus veca sirmgalve Aina Gervjatovska Rīgas apgabaltiesā iesniegusi prasību pret uzņēmēju Gintu Lazdiņu par viņai piederošā dzimtas īpašuma - zemes un ēku pārdošanu, informēja apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas kancelejas vadītāja Inta Simakova.
Gervjatovskas advokāts Rolands Bortaščenoks sacīja, ka šā gada septembrī tiesā iesniegtajā prasībā tiek lūgts atzīt par spēkā neesošu 2004.gadā notikušo īpašuma Vakarbuļļos 23 pārdošanu un atzīt senās dzimtas mājas, kā arī vairāk nekā 3000 kvadrātmetrus zemes par viņa klientes īpašumu.

Pēc Bortaščenoka teiktā, sirmgalve pērn Lazdiņam pārdevusi viņas īpašumā esošās pļavas Vakarbuļļos. Uzņēmējs kopā ar šī pirkuma reģistrēšanu zemesgrāmatā apņēmies reģistrēt arī Gervjatovskas tiesības uz māju un šī vienošanās bijusi pamats pļavu pirkuma maksas samazināšanai.

Norādot, ka viņam steidzami nepieciešams doties uz ASV, Lazdiņš pierunājis Gervjatovsku izsniegt pilnvaru māju reģistrācijai zemesgrāmatā Ārim Andersonam. Šajā procesā arī pieaicināta notāre Laila Poriete.

Bortaščenoks sacīja, ka Lazdiņš un notāre pie sirmgalves ieradušies nevis darba dienas laikā, bet ap plkst.21 vakarā, jo uzņēmējs vēlējis panākt pēc iespējas ātrāku pilnvaras noformēšanu.

Sirmgalve bijusi pārliecināta, ka viņai parakstīšanai iedotais dokuments ir pilnvara, taču vēlāk izrādījies, ka faktiski parakstīts dokuments par īpašuma pārdošanu un tajā norādītā cena bijusi 5000 latu, sacīja advokāts.

Bortaščenoks norādīja, ka sirmgalve nesen kā atgriezusies no slimnīcas, kur viņai veikta acu operācija, turklāt otrai acij konstatēta vājredzība, par ko esot atbilstošs slēdziens. Pēc advokāta domām, notārei šī iemesla dēļ bija pie dokumenta parakstīšanas jāpieaicina divi liecinieki, taču tas neesot izdarīts. Notāre arī neesot dokumentu nolasījusi.

Advokāts minēja vēl vairākus apstākļus, kas viņa klientes vērību mazinājuši, proti dokumentu parakstīšanas brīdī viņas mazdēlam bijusi elpas trūkuma lēkme, tāpēc arī Gervjatovskas meita neesot pietiekami pārliecinājusies par dokumenta saturu.

Par īpašuma pārdošanu pati īpašniece uzzinājusi šā gada vasarā, kad to aplūkot ieradušies potenciālie pircēji. "Visu to var uzskatīt par sakritību," sacīja Bortaščenoks, taču uzsvēra, ka aizdomas par iespējamo notāres atbildību un varbūtējo nolaidību pienākumu pildīšanā lūgts pārbaudīt arī policijai.

Valsts policijas Galvenā policijas pārvalde esot ierosinājusi krimināllietu, taču sīkāka informācija par tās izmeklēšanas gaitu Bortaščenokam neesot zināma.

Pēc Bortaščenoka rīcībā esošās informācijas ne Lazdiņš, ne Poriete viņiem izvirzītos pārmetumus neatzīstot.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotājdirektore Vija Piziča sacīja, ka notāre Poriete sniegusi padomei paskaidrojumus saistībā ar masu medijos izskanējušajām ziņām par viņas saistību ar šiem notikumiem, taču pagaidām padomei trūkstot precīzu faktu, jo līdz šim saņemtā informācija esot pretrunīga.

LZNP neesot neviena iesnieguma un dokumenta, kas ļautu izvērtēt notāres rīcību, bet ar dokumentiem, ko viņa saistībā ar šo lietu uzrādījusi padomei "viss ir kārtībā", sacīja Piziča. Pēc viņas teiktā, šis esot pirmais gadījums, kad tik nopietni pārmetumi izvirzīti notārei, jo līdz šim nācies runāt par profesionālām kļūdām darba procesā.

Notāru padome arī lūgusi policijai, cik tas netraucē krimināllietas izmeklēšanai, sniegt precīzākas ziņas un piedāvājuši savu ekspertu palīdzību, lai lietā izdarītie slēdzieni varētu palīdzēt patiesības noskaidrošanai, sacīja LZNP pārstāve. Pagaidām atbilde no policijas neesot saņemta.

Rīgas apgabaltiesa Gervjatovskas prasību izskatīs 2006.gada 18.janvārī plkst.11.30.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!