Krievijas amatpersonas piektdien Babajevas ciemā Krievijā simboliski uzsāka Ziemeļeiropas gāzes vada būvniecību.
Gāzes vads sāksies no Babajevas ciema, kas atrodas aptuveni 400 kilometrus no Viborgas pie Somu jūras līča, bet pēc tam tiks būvēts aptuveni 1200 kilometrus garš gāzes vada posms Baltijas jūrā, kas savienos Viborgu un Greifsvaldi Vācijas ziemeļaustrumos.
Jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka gāzes vads sāks darboties 2010.gadā ar caurlaides spēju 27 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Cauruļvada būves izmaksas tika lēstas četru miljardu eiro (2,8 miljardu latu) apjomā.
Gāzes vada būvei izveidotajā konsorcijā 51% daļa pieder Krievijas valsts dabasgāzes koncernam "Gazprom", un pa 24,5% - Vācijas kompānijām "E.ON" un BASF.
Ziemeļeiropas gāzes vads ir principiāli jauns Krievijas dabasgāzes transportēšanas maršruts, kura trase stiepsies pa Baltijas jūru no Viborgas uz Vācijas piekrasti. Projektā paredzēts arī būvēt gāzes vada atzarus uz Somiju, Zviedriju, Lielbritāniju un citām valstīm.
Krievijas speciālisti norāda, ka maršruta raksturīga iezīme ir tā, ka tas nešķērso tranzītvalstu teritorijas, tādējādi samazinot riskus un gāzes transportēšanas izmaksas.
Vienošanās par Ziemeļeiropas gāzes vada būvi Baltijas jūrā tika parakstīta septembrī Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes laikā Berlīnē. No Vācijas puses to noslēdza toreizējais kanclers Gerhards Šrēders.
Pret šī gāzes vada izbūvi, apejot Baltijas valstu un Polijas teritorijas, asi iebilduši Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un īpaši Polijas pārstāvji, apsūdzot arī Eiropas Savienības dalībvalsti Vāciju savu bloka partneru interešu ignorēšanā. Ir izskanējušas arī bažas par šī projekta negatīvo ietekmi uz vidi.