Valsts uz vēlēšanām ir faktiski apstājusies, izsludinātas piecas dienas ilgas nacionālās brīvdienas, aizliegta ieroču nēsāšana un naktīs ieviesta komandantstunda. No otrdienas līdz piektdienai ir slēgtas valsts robežas un lidostas.
Līdzīgi pasākumi tika īstenoti oktobrī notikušajā referendumā par konstitūciju un janvārī notikušajās pārejas laika parlamenta vēlēšanās.
Irākas vēlēšanās sacentīsies 307 partijas un 19 vēlēšanu bloki, tomēr gaidāms, ka tikai dažas grupas, kas pārsvarā ir sadalītas pēc etniskām un reliģiskām piederībām, iegūs 275 vietas parlamentā.
Par spēcīgāko bloku tiek uzskatīta Apvienotā irākiešu alianse (UIA). Tās atbalstītāji pārsvarā ir šiīti, kas veido aptuveni 60% no Irākas populācijas.
UIA ietilpst arī galvenās šiītu partijas - Islama revolūcijas Irākā augstākā padome (SCIRI) un Islamiskā partija "Dawa", kā arī radikālā šiītu līdera Moktadas as Sadra partija.
Spēcīgu kandidātu vidū ir Irākas Nacionālais kongress (INC), kuru vada bijušais ASV protežē Ahmeds Čalabi. INC orientējas uz laicīgiem vēlētājiem un to partijas rindās ir monarhistu kustība Šarifa Ali bin al Huseina - sunnīta un Irākas monarhijas mantinieka - vadībā.
Čalabi par laicīgo vēlētāju balsīm sacenšas ar ASV iecelto Irākas pagaidu premjerministru Ijādu Allavi, kurš vara Irākas nacionālo sarakstu, kurā ietilpst Irākas pirmais pagaidu prezidents Gazi al Javers, kā arī Irākas komunistu partija.
Irākas sunnītus, no kuriem lielākā daļa šajās vēlēšanās plāno piedalīties, pārstāv divi bloki - Irākas vienprātības fronte un Irākas fronte nacionālam dialogam, no kurām pēdējā tiek saistīta ar bijušā režīma partiju "Baath" un sunnītu kaujiniekiem.
Kurdi vēlēšanās startēs ar vienotu bloku - Kurdu asambleju, kurā ietilpst Kurdu Demokrātiskā partija un Kurdistānas patriotiskā apvienība.
Pēc tam, kad parlaments būs ievēlējis prezidentūras padomi un valdību, stāsies spēkā 15.oktobrī referendumā apstiprinātā Irākas konstitūcija.
Konstitūcija definē Irāku kā parlamentāru demokrātiju prezidenta vai prezidentūras padomes vadībā. Prezidenta loma pārsvarā ir ceremoniāla.
Parlamenta pirmajā sēdē paredzēts ievēlēt prezidentu vai arī, kā tas notika pagaidu parlamenta sēdē - trīs cilvēku prezidentūras padomi.
Pēc konsultācijām prezidents vai prezidentūras padome iecels premjerministru, kuru atbalsta parlamenta vairākums.
Pēc premjera kandidāta apstiprināšanas tiks sastādīts ministru kabinets, kuru pēc tam apstiprinās parlaments.
Irākas konstitūcija ievērojami ierobežo valdības pilnvaras, piešķirot plašu autonomiju Irākas provincēm un reģioniem.
Premjerministram būs ne tikai jābalansē starp koalīcijas valdības partiju prasībām, bet arī provinču un reģionu vajadzībām.