Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments pirmdien, izskatot prokurora Māra Lejas iesniegto kasācijas protestu, nav saskatījis būtiskus Kriminālprocesa likuma pārkāpumus, līdz ar to Lembergs uzvarējis tā dēvētajā "Grinbergu lietā".
AT informē, ka ar Kuldīgas rajona tiesas pagājušā gada 22.maija spriedumu Aivars Lembergs tika atzīts par nevainīgu un pilnībā attaisnots viņam izvirzītajās apsūdzībās. Kuldīgas rajona tiesas attaisnojošo spriedumu pērn 6.novembrī negrozītu atstāja arī Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, kura izskatīja krimināllietu sakarā ar prokurora iesniegto apelācijas protestu.

Par Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmumu prokurors Māris Leja iesniedza kasācijas protestu. Izskatot lietu kasācijas kārtībā, Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā attaisnojošos tiesas nolēmumus un prokurora protestu noraidīja. Senāta nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Kriminālprocess šajā lietā tika uzsākts 2005.gada 29.decembrī pēc tā laika ekonomikas ministra partijas "Jaunais laiks" biedra Krišjāņa Kariņa iesnieguma Ģenerālprokuratūrai.

Kuldīgas rajona tiesa šo krimināllietu sāka izskatīt 2006.gada 4.decembrī pirmajā instancē kopumā patērējot laiku vairāk kā simts stundas.

Apelācijas instances tiesā lieta atkārtoti tika skatīta pēc prokurora protesta no 2007.gada 17.oktobra un tās apjoms bija izaudzis no 17.sējumiem pirmās instances tiesā līdz 24 sējumiem.

Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija līdzīgi kā Kuldīgas rajona tiesa atzina, ka izskatāmā krimināllieta faktiski ir politiski motivēts tiesas process un pretēji prokuratūras nostājai ir norobežojusies no politiskās motivācijas, vadoties tikai un vienīgi no tiesību normām pierādījumiem lietā, precīzi ievērojot Kriminālprocesa likuma normas, izskatot lietu pēc būtības.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzinusi, ka "pirmās instances tiesa pamatoti spriedumā konstatējusi, ka konfrontācija starp Ventspils pilsētas domi, Ojāru Grinbergu un Ekonomikas ministriju notikusi 10 mēnešu garumā un neviena no pusēm nav vēlējusies piekāpties. Šim jautājuma ir politisks raksturs. Nav pierādīts prokurora pieņēmums, ka apsūdzētais darbojies personisku motīvu vadīts, nolūkā nepieļaut sev nevēlamas personas pieņemšanu Ventspils Brīvostas valdē – netika pierādīts prokurora pieņēmums, ka tas saistīts ar Grinberga piederību partijai "Jaunais laiks" vai ka Lembergs pret Grinbergu būtu izrādījis jebkādu citu diskrimināciju."

Apsūdzībā pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas, kurā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sods paredzēts brīvības atņemšanas veidā līdz 8 gadiem, Kurzemes apgabaltiesa nolēmumā ir atzinusi, ka "pamatots ir pirmās instances tiesas secinājums, ka konkrētajā gadījumā Ministru kabineta rīkojums bija nepilnīgs un ekonomikas ministra izvirzītais pārstāvis Ojārs Grinbergs uzskatāms par neidentificējamu, un šajā sakarā apsūdzētā Aivara Lemberga viņam celtajā apsūdzībā norādītās darbības nav vērtējamas kā ļaunprātīgas. Nevar atzīt par ļaunprātīgu rīcību, ja amatpersonas darbības vērstas uz to, lai iegūtu likumīgu pamatu domes lēmumam."

Krimināllietu tiesas kolēģija šādu savu konstatējumu ir pamatojusi ar virkni pierādījumu, tai skaitā ar ģenerālprokuratūras personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokuroru vairākām vēstulēm, kurās viennozīmīgi un nepārprotami vēl pirms kriminālprocesa uzsākšanas 2005.gada 29.decembrī gan Grinbergam, gan premjeram prokuratūra norāda, ka Ministru kabineta rīkojums ir neprecīzs un nesatur personas identifikācijas pazīmes.

Tai pat laikā Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka "pirmās instances tiesa pareizi secinājusi savā spriedumā, ka atbildīgs par valdības rīkojuma izpildi saskaņā ar Kārtības rulli ir ekonomikas ministrs Kariņš.

Kurzemes apgabaltiesa savā nolēmumā par pamatotām ir atzinusi aizstāvības norādes uz pretrunām apelācijas procesā, konstatējot, ka "faktiski apsūdzība savā apelācijas protestā nonākusi pretrunā ar Lembergam uzrādīto apsūdzību".

Pretēji apsūdzībā norādītajam Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija ir atzinusi, ka "no lietas materiāliem redzams, ka apsūdzētais neko nav darījis slepeni – par visu informējis sabiedrību ar mediju starpniecību, kā rezultātā MK rīkojuma nepilnības bija zināmas visā valstī, par to tika informēts atbildīgais par rīkojuma izpildi ekonomikas ministrs .Kariņš, kā arī Ministru prezidents Aaigars Kalvītis". Pie tam "Ministru Prezidents šīs nepilnības atzinis un uzdevis ekonomikas ministram noformēt pilnvarojumu, ko pēdējais nav izdarījis."

Apelācijas instances tiesa uzskata, ka "amatpersonas prasība, lai tiktu precīzi pieņemti normatīvie akti, kas atbilst likumu prasībām un šādu aktu nepildīšana līdz kļūdu izlabošanai tajos, nevar tikt atzīta par kriminālsodāmu noziedzīgu nodarījumu."

Kurzemes apgabaltiesa savā nolēmumā secinājusi arī, ka "pamatoti pirmās instances tiesa atzinusi, ka ekonomikas ministrs Kariņš nav veicis nepieciešamo jautājuma atrisināšanai, bet izvēlējies konfrontāciju".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!