Šlesers žurnālistiem iepriekš norādīja, ka Krauklis ir labākā iespējamā kandidatūra. "Šis ir cilvēks, kurš reāli var uzņemties Latvijas Pasta vadību," sacīja Šlesers, atgādinot, ka sava 16 gadus ilgajā darbā CSDD Krauklis ir piedalījies tā izveidē. "Pastu var vadīt cilvēks, kurš var vadīt lielu uzņēmumu," pauda satiksmes ministrs.
Pats Krauklis žurnālistiem arī atzina, ka pirms 15 – 16 gadiem CSSD bija aktuālas tādas pašas problēmas, kas Latvijas Pastam patlaban. "Es neesmu šodien pasta lietu eksperts [..] es domāju, ka mans galvenais uzdevums ir konsolidēt to komandu, kas sāks strādāt LP padomē". Kā savus pirmos uzdevumus viņš atzina reģionālo nodaļu attīstību, jo vairākas no tām ir nerentablas, un reģionālās preses piegādes nodrošināšanu, kā arī uzņēmuma finansiālu atveseļošanu.
Jau ziņots, ka Škodovs, atkāpjoties no amata, iesniedzis Šleseram biznesa plānu, atbilstoši kuram jau nākamgad pastam jāstrādā ar nelielu peļņu vai "vismaz pa nullēm". Škodovs uzskata, ka šis plāns palīdzēs pārvarēt krīzi pastā, taču ministrijai un nākamajai pasta vadībai jāizšķiras, vai šo plāno realizēt.
Škodovs atzinis, ka viņu uz atkāpšanos pamudināja divas problēmas – nerentablie pasta pakalpojumi un nespēja nodrošināt preses piegādi.
Neoficiāla informācija par iespējamo Škodova atkāpšanos izskanēja pēc tam, kad Šlesers pauda neapmierinātību ar LP darbu, norādot, ka uzņēmuma vadība nav tikusi galā ar tai uzticētajiem pienākumiem.
Arī premjerministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) iepriekš apšaubījis pasta vadības spēju atrisināt uzņēmumā samilzušās problēmas. Pēc Godmaņa teiktā, atbildību par visām nebūšanām nāktos uzņemties uzņēmuma vadībai.
Pastā radušās problēmas ar preses piegādi vairākos rajonos, kad abonentiem prese netika piegādāta savlaicīgi. Pēc tam notikusi iekšējā izmeklēšana, kuras rezultātā par piegādes sistēmas modernizācijas projektu atbildīgās pasta amatpersonas atstāja amatus. Tāpat pasts pēdējo divu gadu laikā darbojies ar zaudējumiem.