Abi Taivānas referendumi par iestāšanos ANO ir izgāzušies, jo tajos nav piedalījies pietiekami liels vēlētāju skaits, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas sestdien atklātībai nodotie skaitļi.
Tikai 35% balsstiesīgo vēlētāju uzskatīja par vajadzīgu nobalsot referendumos, kas ir ievērojami mazāk par 50%, kuri nepieciešami, lai referendums tiktu uzskatīts par notikušu.

Vienu no referendumiem bija ierosinājusi valdība, bet otru – lielākā opozīcijas partija nacionālisti jeb Gomindāns (KMT).

Kā jau ziņots, referendumi notika vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja opozīcijā esošās KMT kandidāts Ma Jindzju, kura pārsvars pār viņa sāncensi Frenku Sje, kas pārstāv valdošo Demokrātisko progresa partiju (DPP), saskaņā ar sākotnējiem rezultātiem ir jau neatgriezenisks.

Rezultāti, kas iegūti, saskaitot vairāk nekā 90% nodoto balsu, liecina, ka Ma apsteidz Sje par 17 procentpunktiem.

Ma sola ciešāk sadarboties ar Ķīnu un noslēgt ar Pekinu miera līgumu, kas pieliktu punktu desmitgadēm ilgušajām naidīgajām attiecībām.

Līdz ar Ma uzvaru noslēgsies DPP pārstāvja Čeņa Šuibjaņa astoņus gadus ilgā prezidentūra, kuras laikā pastiprinājās spriedze Taipejas un kontinentālās Ķīnas attiecībās.

Ķīna uzmanīgi sekoja referendumu norisei, jo kategoriski iebilst pret Taivānas neatkarības oficiālu atzīšanu. Pekina salu uzskata par savas teritorijas neatņemamu sastāvdaļu.

1949. gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem Ķīnas pilsoņu karā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis.

Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.

Ķīnas Republika ieņēma Ķīnas vietu ANO līdz 1971. gadam, kad ANO izslēdza Taivānu un uzņēma kontinentālo Ķīnu. Drīz pēc tam Taivāna tika izslēgta arī no visām ar ANO saistītajām organizācijām.

1973. gadā Taivāna sāka starptautisku kampaņu, lai iegūtu novērotāja statusu ANO ar nosaukumu Ķīnas Republika, taču katru gadu cieta neveiksmi, jo pretojās Ķīna un lielākā daļa ANO dalībvalstu, kuras atzīst Ķīnu.

Lai balsošanas laikā nodrošinātos pret iespējamo militāro konfliktu, ASV uz Taivānas piekrasti nosūtījušas divus aviācijas bāzes kuģus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!