Par Kažociņa atkārtotu virzību SAB vadītāja amatam ceturtdien ziņoja Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC), kurš norādīja, ka šāds lēmums pieņemts vienprātīgi. Jaundžeikars par Kažociņu balsot aicināja, neskatoties uz to, ka iepriekš medijiem asi kritizēja viņa darbu, paužot bažas par Kažociņa politisko neitralitāti un spēju strādāt tikai Latvijas valsts labā.
Ceturtdien deputātus balsot par Kažociņa iecelšanu aicināja arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP). Viņš norādīja, ka Kažociņa kandidatūra atkārtoti izvēlēta, lai nodrošinātu veiksmīgu valsts drošības jautājumu risināšanu. Dalbiņš arī pauda pārliecību, ka Kažociņš turpmākos piecus gadus nodrošinās drošības dienesta izaugsmi un labu sadarbību ar partnerdienestiem.
Deputāti ar aplausiem apsveica Kažociņa ievēlēšanu, vairāki parlamentārieši nāca viņam paspiest roku un pasniegt ziedus.
Pēc ievēlēšanas Kažociņš žurnālistiem atzina, ka "tas ir ārkārtīgi liels pagodinājums", viņam personīgi, gan arī uzticības balsojums SAB anonīmajiem darbiniekiem visu šo piecu gadu garumā
Tāpat kažociņš norādīja, ka tik veiksmīgs SAB darbs nebūtu iespējams, ja SAB pirmais vadītājs Lainis Kamaldiņš nebūtu liecis labs pamatus iestādes attīstībai un darbam.
Komentējot iekšlietu ministra Mareka Segliņa izteikumus, ka Kažočina atkārtotu iecelšanu SAB vadītāja amatā vēlējās panākt ASV, Kažociņš atzinis, ka pats par to nav informēts, bet, ja tā tas ir, tas, pēc SAB vadītāja domām, ir normāli.
Kažociņš uzsvēra, ka Latvija ir ES un NATO dalībvalsts, un SAB aizsargā ES un NATO noslēpumus, līdz ar to ir normāli, ja "viņiem varētu būt interese" veiksmīgākā šo noslēpumu nosargāšanā.
Lielbritānijas pilsonis Kažociņš Latvijas pilsonību ieguva 2003. gada 4. aprīlī, 15. aprīlī stājās spēkā nepieciešamie likuma grozījumi, bet 25. aprīlī viņš saņēma pielaidi darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, līdz ar to tika novērsts pēdējais šķērslis, lai Kažociņš varētu kļūt par SAB direktoru.
Neilgi pirms viņa pilnvaru termiņa beigām 2008. gadā, neoficiāli izskanēja informācija, ka SAB vadītāja amatam varētu tikt izvirzīti vairāki kandidāti. Atkārtoti uz šo amatu tika virzīts arī pats Kažociņš, kurš, pretēji atsevišķos medijos izskanējušām versijām, apgalvoja, ka neesot izjutis politisku pretestību savai palikšanai šajā postenī. Kažociņu kā vienīgo kandidātu SAB vadītāja amatam pēc vairāku stundu ilgām diskusijām izvirzījusi Nacionālās drošības padome.
Savukārt iekšlietu ministrs Mareks Segliņš pavēstīja, ka "nepārprotami norādījumi" atkārtoti ievēlēt Kažociņu SAB vadītāja amatā nākuši no ASV. Tiesa Valsts prezidents un premjerministrs noliedza šādu versiju, norādot, ka Kažociņa pārvēlēšana atbilst Latvijas drošības interesēm.