Premjers lēš, ka projekta gaitā būtu nepieciešams laicīgi pabeigt naftas pārstrādes uzņēmumu modernizāciju. Tas attiecas uz objektiem Kirišos, Ņižņijvolgā un Tatarstanā.
Tas ļautu Primorskas ostas termināla pārkraušanas jaudu palielināt līdz 24 miljoniem tonnu gadā.
"Tas nozīmē, ka eksportkravas, kuras mēs pašlaik pārkraujam Baltijas valstīs, tiks novirzītas uz Krievijas ostām," norādīja Putins.
Kravu pārvadājumu tēmu skāra arī vicepremjers Igors Sečins.
Sečins uzskata par nepamatotu Lietuvas prasību par Krievijas naftas piegāžu atjaunošanu uz Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu pa naftas cauruļvada "Družba" atzaru.
Kā ziņots, 2006.gada jūlijā naftas vadā "Družba" notika avārija, kuras rezultātā no tā noplūda 20 tonnas naftas. Pēc avārijas Krievijas naftas piegādes Lietuvai pa cauruļvadu tika pārtrauktas un līdz šim brīdim nav atjaunotas.
"Kādas mums varētu izvirzīt pretenzijas vai prasības? Kāpēc mums būtu jāatdod savi resursi?" žurnālistiem Primorskā sacīja vicepremjers.
Ja Lietuva vēlas iegādāties Krievijas izejvielas, tā varētu izmantot Krievijas termināļus, piemēram, Primorskā tikko atklāto termināli "Severnij".
Krievija pašlaik īsteno projektu "Sever". Projekta pirmais posms jeb naftas vads Kstovo-Jaroslavļa-Kiriši-Primorska un gaišo naftas produktu pārkraušanas terminālis Primorskas ostā Somu līča austrumdaļā jau tika atklāts.
Projekta īstenošanu pārrauga Krievijas naftas cauruļvadu kompānija "Transņeftj".
"Sever" pirmā posma jauda veido 8,4 miljonus tonnu naftas produktu gadā.
Projekta otrā posma īstenošana paredzama desmit mēnešu laikā.
Tiek lēsts, ka otrā posma jauda varētu sasniegt līdz 17 miljoniem tonnu naftas produktu gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
