Sarkozī paudis, ka ES spēki Gruzijā darbosies ar ANO un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) mandātiem. Iespējams, ka tie atradīsies arī abos separātiskajos reģionos. Ja Krievija neatvilks karaspēku uz pirms augusta sākumā notikušā konflikta ieņemtajām pozīcijām, "Eiropa izdarīs secinājumus," paudis Sarkozī.
Tāpat Krievija piekritusi likvidēt kontrolposteni netālu no Gruzijas ostas pilsētas Poti nedēļas laikā, kā arī ierasties 15. oktobrī Ženēvā paredzētās starptautiskās sarunas par Gruzijas konfliktu.
Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili atzinis, ka pirmdien panāktā vienošanās esot "nozīmīgs solis uz priekšu," tomēr norādījis, ka "vēl daudz kas darāms". Pēc viņa domām, Krievijas karaspēkam būtu jāatstāj arī abi separātiskie reģioni, kuru neatkarību pagaidām oficiāli atzinusi vien Krievija un Nikaragva, bet starptautiski tos uzskata par Gruzijai piederīgiem, lai gan abas republikas ir "de facto" neatkarīgas jau kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma. "Gruzija nekad neatteiksies no savas teritorijas daļas," paudis Saakašvili.
Jau ziņots, ka Gruzijas un Krievijas domstarpības par separātisko Dienvidosetijas un Abhāzijas republiku statusu kļuva par iemeslu īsam karam, kas izcēlās pēc tam, kad Gruzijas spēki iebruka Dienvidosetijā, mēģinot atgūt kontroli par šo jau ilgus gadus "de fact" neatkarīgo republiku, kura starptautiski gan tiek uzskatīta par Gruzijas teritoriju, bet Krievijas armija devās palīgā osetīniem, ātri sakaujot gruzīnus un iebrūkot Gruzijas teritorijā. Karš beidzās pēc tam, kad ar Francijas prezidenta starpniecību tika panākts pamiers. Sešu punktu vienošanās paredzēja tūlītēju spēka pielietošanas pārtraukšanu, atteikšanās no tālākas konflikta risināšanas militārā ceļā, Gruzijas karaspēka daļu atgriešanos to bāzēs, Krievijas karaspēka atgriešanos tajās pozīcijās, kurās tie atradās pirms kara, taču Krievija ir tiesīga veikt "papildus drošības pasākumus" un, visbeidzot, veikt starptautiskas pārrunas par situāciju Dienvidosetijā un Abhāzijā.