Japānas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī negaidīti samazinājās par 0,1%, salīdzinot ar 0,9% kritumu iepriekšējā ceturksnī, tādējādi Japānai oficiāli nokļūstot pirmajā recesijas periodā pēdējo septiņu gadu laikā.
Japāna tagad ir pievienojusies Vācijai un Itālijai, kas arī trešajā ceturksnī oficiāli nokļuvušas recesijas periodā, pat neskatoties uz valstu vadītāju centieniem mazināt pasaules finanšu krīzes negatīvās sekas.

"Šī nebūs ne īsa, ne viegla recesija. Kad pasaulē valda šāda apmēra finanšu krīze, tad recesija parasti ilgst aptuveni desmit gadus. Tā tas Japānā notika 20.gadsimta 90.gados," brīdināja Kioto universitātes profesore un ekonomiste Noriko Hama.

Japānas ekonomikas recesija sākās jau pirms oktobra, kad Tokijas fondu biržas "Nikkei" indekss samazinājās līdz 26 gadu zemākajam līmenim, ievērojami iedragājot patērētāju un uzņēmumu pārliecību.

Uzņēmumu investīciju apjoms trešajā ceturksnī samazinājies par 1,7%, bet eksports piedzīvoja vēl straujāku lejupslīdi, jo ASV aizsākusies finanšu krīze negatīvi ietekmēja arī citas attīstītākās ekonomikas.

Lai arī Japānu finanšu krīze nav skārusi tik lielā mērā kā ASV, no tirdzniecības atkarīgā valsts ekonomika ir ļoti jūtīga uz situāciju pasaules ekonomikā.
'
"Japānas ekonomiku, kā vienmēr, virza eksports. Tāpēc, ja pasaules ekonomikas lejupslīdes dēļ samazināsies arī eksports, mēs nespēsim no tā izvairīties," norādīja starptautiskās investīciju bankas "Barclays Capital" galvenais Japānas ekonomists Kjohei Morita, kurš uzskata, ka Japānas recesija ilgs četrus ceturkšņus.

Tajā pat laikā ievērojami krītas arī uzņēmumu ienākumi, jo pašreizējās finanšu krīzes laikā kompānijas samazina investīcijas jaunu aprīkojumu iegādei un rūpnīcu izveidei.

Savukārt patērētāju tēriņi trešajā ceturksnī pieauga par 0,3%, galvenokārt pateicoties karstajai vasarai un televīzijas pieprasījumam Pekinas olimpisko spēļu laikā.

Taču analītiķi prognozē, ka patērētāji, visticamāk, savilks jostas ciešāk, jo ekonomiskā situācija valstī pasliktinās un kompānijas atlaiž darbiniekus.

Samazinoties enerģijas izmaksām, daži analītiķi pat prognozē deflāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!