Līdz ar to no 2009.gada 21.jūnija Grenlandes administrācija sāks kontrolēt tādas jomas kā dabas resursu pārzināšana, tieslietas, policijas darbs un zināmā mērā arī ārlietas. Grenlandes inuiti arī saskaņā ar starptautiskajiem likumiem tiks atzīti kā atsevišķa tauta un viņu valoda iegūs salas oficiālās valodas statusu.
Jaunais statuss liks Kopenhāgenai konsultēties ar Nūku par ārlietu un aizsardzības politiku, tomēr grenlandiešiem nebūs galavārda šajos lēmumus, un nav gaidāms, ka šajā jomā daudz kas mainīsies.
Grenlandes pašpārvaldes vadītājs Hanss Enoksens emocionālā uzrunā televīzijā pateicās grenlandiešiem par balsojumu. "Es pateicos jums, Grenlandes iedzīvotāji, par šo satriecošo rezultātu. Grenlandei ir dots mandāts spert nākamo soli uz neatkarību," viņš sacīja.
Pensijas vecuma balsotāja Anna Sofija Fiskere aģentūras AFP korespondentam Nūkas vēlēšanu iecirknī norādīja, ka šī ir vēsturiska diena, kuru viņa ir gaidījusi daudzus gadus.
"Ir pienācis laiks mums apgūt mūsu tiesības un brīvību, kuru nolaupīja mūsu priekštečiem - brīviem un lepniem medniekiem, kuru zemi pirms 300 gadiem kolonizēja Dānija," norādīja bijušais zvejnieks Deivids Brands.
Daļējas autonomijas statusu Grenlande ieguva jau 1979.gadā.
Referendums arī izšķir, kā tiks sadalīta potenciālā peļņa no zemes dzīļu resursiem, kas, iespējams, ir paslēpti zem Grenlandes piekrastes ūdeņiem. Starptautiskie eksperti uzskata, ka tur varētu atrasties lieli naftas un gāzes krājumi, kā arī briljanti, zelts un citi izrakteņi. Globālās sasilšanas izraisītā Arktikas ledāju kušana nākotnē varētu padarīt reģionu arī daudz pieejamāku.
Dānijas un Grenlandes komisija iepriekš veica pētījumu par salas pašpārvaldes paplašināšanu, nolemjot, ka Grenlandē iegūto izejmateriālu ienākumi pienākas Grenlandei apmaiņā pret ikgadējo subsīdiju samazināšanu no Kopenhāgenas. Ik gadu Grenlande no Dānijas centrālās valdības saņem 3,2 miljardus kronu (302 miljonus latu) subsīdijās, kas veido aptuveni 30% no šīs arktiskās teritorijas budžeta.
Grenlande ar tās 2,1 miljona kvadrātkilometru platību ir pasaulē lielākā sala, bet 80% tās teritorijas sedz ledus kārta. No salas 57 000 iedzīvotāju 50 000 ir inuiti. 1985.gadā grenlandieši referendumā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības.