Latvijā ierodas dīvains viesis – vieni viņu uzskata par augšāmcēlušos Krievijas augstāko noziedzīgo aprindu pārstāvi, citi par grieķu biznesmeni. Tomēr noslēpumainās personas atšifrēšana, pie kā nekavējoties ķeras Latvijas legālās un nelegālās varas pārstāvji, ir tikai pavediena gals...
"Nekas, mēs pastāvēsim," kopējo viedokli izteica Andris Šķēle. Viņš bija ģērbies tā, it kā būtu steidzami atrauts no dārza darbiem, kur nodarbojies ar kurmju iznīdēšanu – padilušās džinsās un melni zaļā, rakstainā džemperītī, kādus deviņdesmito gadu pirmajā pusē plašā klāstā piedāvāja Turcijas un Ķīnas apceļotāji. Kājās viņam bija baltas krosa kurpes ar sarkanām uzšuvēm. "Kur viņš tādas izracis," nodomāja Grūtups...

“Visi romāna notikumi un darbojošās personas ir pilnībā izgudrotas. Dažu uzvārdu un ieņemamo amatu sakritība ar reālām personām, kuras patiesi darbojas uz Latvijas sabiedriski politiskā teātra skatuves dēļiem, ir gluži nejauša. Ja nu tomēr kādam ir tik ļoti maiga un viegli ievainojama dvēsele, ka viņš jūtas aizvainots par sava līdzinieka parādīšanos romānā, tad jau iepriekš no sirds atvainojos,” raksta grāmatas autors.

Bens Latkovskis pieder pie paaudzes, kurai bērnībā Brežņevs šķita mūžīgs. Nemirstīgā “genseka” aiziešanu citos medību laukos viņš ar neviltotu prieku sagaidījis, mācoties LVU Ekonomikas fakultātē. Savu politisko pārliecību nekad nav slēpis. Kad Latvijā valdīja dziļš ledus laikmets, izbaudījis arī piespiedu viesības čekas stūra mājā Stabu ielā. Pēc neatkarības atjaunošanas strādājis dažādos Latvijas centrālajos laikrakstos, kur atspoguļojis notiekošo Latvijas un pasaules ekonomikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!