"Jubileja var kļūt un tai jātop par nozīmīgu notikumu valsts mērogā, aktivizējot visu kultūras procesu. Vācietis izvēlējās grūtu misiju - garīgas apspiestības un ideoloģiska terora apstākļos būt par tautas sirdsapziņu, un tāds viņš joprojām paliek mūsu apziņā," norāda padome.
Rakstniece Nora Ikstena valdības sēdē sacīja, ka "Ojārs Vācietis simbolizē valsts un personīgās sirdsapziņas saskaņu. Būtu labi, ja caur šā gada izsludināšanu tāds princips ieietu mūsu dzīvē".
Uzsvērts, ka Vācieša literārais mantojums jāizvērtē ne tikai kā pagātnes stabilitāte, bet it īpaši kā "dzejnieka aktīvs un aktuāls uzrunājums mūslaiku sabiedrībai". Dzejnieka ētiskais maksimālisms ļoti nepieciešams Latvijai, kas gatavojas kļūt par Eiropas Savienības pilntiesīgu locekli. Dzejnieka darbi tulkoti lietuviešu, ukraiņu, bulgāru, krievu, igauņu valodā.
Tāpat Latvijas Rakstnieku savienība aicinājusi Kultūras ministriju apsvērt iespējas sarīkot Vācietim veltītu starptautisku konferenci, izdot dzejas krājumu un 13.novembrī organizēt dzejnieka piemiņas vakaru. Vācieša gads būtu rosinājums arī skolām, bibliotēkām, visām kultūras institūcijām iedziļināties dzejnieka daudzveidīgajā radošajā devumā, uzskata idejas autori. Paredzēts arī izsludināt projektu konkursu, lai apzinātu citus iespējamos jubilejas pasākumus.
Vācietis dzimis 1933.gadā Trapenes pagastā. Strādājis laikrakstā "Literatūra un Māksla", žurnālos "Draugs" un "Zīlīte". Viņa pirmais dzejolis publicēts 1950.gadā, bet pirmais dzejoļu krājums "Tālu ceļu vējš" izdots 1956.gadā. Vācietis rakstījis arī aprakstus un recenzijas. Dzejai raksturīga sabiedriski politiska aktivitāte, pārdzīvojuma spēks un domas asums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
