Vikingi pirms aptuveni 1000 gadiem no Skandināvijas devās sirojumos, terorizējot gan Eiropas piejūras valstis, gan arī iespiežoties dziļi Krievijā, ziņo "FOX News", taču norāda, ka pētījumi liecina arī par citu vikingu nodarbi - tirdzniecību.
Otrās tūkstošgades sākumā rakstnieki aprakstījuši vikingu karotāju sēto postu un iznīcinošo nežēlību. Taču brutālie karavīri bija tikai skandināvu avangards, kam sekojuši zemnieki un citi iedzīvotāji, veidojot pilsētas, izdodot likumus, un bagātinot vietējo kultūru.

Arheoloģiskie izrakumi divos kontinentos liecina par citiem vikingiem - tirgotājiem, kas darbojās plašā teritorijā un kļuva bagāti. Piemēram Gotlandes salas iedzīvotāji bija bagāti kosmopolīti kas dzīvoja vismaz relatīvā mierā, un pārtika no starpniecības tirdzniecībā.

Gotlandē arheoloģiskajos izrakumos atrasti priekšmeti, it īpaši monētas, no Eiropas, Krievijas un Arābijas, kā arī īstas bagātību paslēptuves, lielākajā no kurām bija 70 kilogrami tīra sudraba.

Vikingu pēdas fiksētas arī Ziemeļamerikā, taču, acīmredzot, dēļ konfliktiem ar iezemiešiem zināmas tikai īslaicīgas viņu apmešanās vietas Ņūfaundlendā. Tomēr arī tas bijis pietiekami, lai arheologi daudzviet Ziemeļamerikas ziemeļos atrastu skandināvu izcelsmes priekšmetus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit