close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sen biju pamanījis Treilora sakāpināto interesi par oficiantēm. Klīst baumas, ka viņš rakstot par tām vispusīgu traktātu: paražas, psiholoģija, seksuālās īpatnības. Tas, ka izpētes objekti allaž sastopami labi zināmās vietās, krietni atvieglo gan Treilora zinātniskos vērojumus, gan arī viņa dzimumdzīvi, jo mūsu pētnieks diezgan regulāri uzupurējas un zinātnes labad kopojas ar šīm divkāju būtnēm priekšautiņos.

Rūdis stāsta, ka 1990. gada 4. maijā, kad tika nobalsots par neatkarību, viņš kopā ar citiem žurnālistiem centies iespējami ātrāk izkļūt no AP ēkas, lai vērotu deputātu svinīgo rādīšanos sajūsminātajai tautai.

Uz to brīdi AP durvīs izveidojās liels sastrēgums. Pēkšņi Rūdis juta krietnu dunku sānos. Kāds nepārprotami lika saprast, lai vācas nost no ceļa – bija uzradies pats Gorbunovs (nu jau kungs? joprojām biedrs?) apsardzes pavadījumā.

- Sākās dienas varoņu sumināšana, kurai ar sajūsmu pievienojos arī es, - smīn Rūdis. – Vajadzēja paiet veselam gadam, lai es apjēgtu, ka droši vien biju pats pirmais neatkarīgajā Latvijā, kas saņēma jaunās varas pirmo duncku!

Domā kopā ar Eviju. Traģisku nokrāsu ērģeļmūzikai piešķir tādas kā aizvēsturiska nezvēra grūšas nopūtas un vieglas vēja pūsmiņas, kas nemitīgi staigā pa zāli, bužinot klausītāju matus.

- Iedomājies, - Jāklis saka. – Dahao, dūmo krematorija dūmeņi, bet cietumnieki to pavēnī ķildojas, joko, skumst, kombinē, plāno... Pārsteidzoši! Un tomēr – kā lai viņš uzvedas savādāk, tas gūsteknis, tā cilvēciskā būtne?

"Pagaidām uz mani tas neattiecas!" – taisni pēc Epikura! Satriecoša patiesība par mums visiem, par mūsu nožēlojamo eksistenci...

Es pamanīju, ka Jāklīti stipri interesē iznīcības tēma.

Cilvēciņi, kas izmisīgi laužas uz parlamentu. Šīs izmežģītās dvēselītes varu uztver kā vienīgo iespēju līdzsvarot iekšējo diskomfortu.

3. februārī.

Vienmēr lieliski informētā Paprika apgalvo, ka Bojāra telefonaparātā esot atrastas noklausīšanās ierīces. Ticēt? Vai tomēr tas ir paša politikāņa triks? Kam bīstams bijušais VDK virsnieks?

Aleksis ierosina (kamēr vēl pastāv kvalificēti kadri un pieredze) organizēt komerckoncentrācijas nometnīti vai ķurķi. Par pieprasījumu tā kā varētu neuztraukties: homo postsovieticus ir gana mazohistisks un arī ārzemēs netrūkst īpatņu, kas alktin alkst dabūt izturību un sīkstumu apliecinošus sertifikātus.

Aleksis mēdz apgalvot, ka viņam no politikas sāpot migrēna.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form