Tai pat laikā, atkāpjoties no pašreizējā modeļa, tomēr būtu jāievēro projektā noteiktie novadu veidošanas kritēriji un jaunveidojamam novadam kaimiņos esošo teritoriju intereses.
Pīlēģis skaidroja, ka apvienošana nedraud ar pakalpojumu sniegšanas punktu “centralizāciju”: “Kādi novada pašvaldībai pienākumi būs jāveic novada pagastā, tiks noteikts ar likumu. Praktiski tas nozīmē, ka pēc reformas visus tos pakalpojumus, ko iedzīvotājs saņem pagastā, viņš varēs saņemt arī novada pagastā pēc apvienošanās.”
Atbildot uz pārmetumu, ka līdz šim izveidotajos novados nesamazinās pašvaldības darbinieku skaits un pakalpojumu kvalitāte, Pīlēģis skaidroja, ka nodarbinātība ir attiecīgo pašvaldību kompetence, un valdība tur neiejauksies, piebilstot: “Reformas uzdevums nav samazināt pašvaldībās nodarbināto skaitu bet gan efektīvi izmantot šos resursus kvalitatīvai pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem.”
Pīlēģim nācās atbildēt uz virkni pārmetumu par to, ka reformu amatpersonas līdz šim pamatojušas ar “Eiropas Savienības prasībām”. Pīlēģis uzsvēra, ka “ES normatīvie akti neattiecas uz pašvaldību lielumu, skaitu un struktūru. Tomēr ATR sagatavošanas procesu ietekmē analogu Eiropas valstu pieredze, piemēram, Dānijā, Zviedrijā, Grieķijā veiktās reformas. Bet protams, reformas sagatavotāji šo pieredzi mehāniski nepiemēro Latvijā.”
“Reformas nepieciešamību nosaka nevis ES intereses, bet gan pati dzīve Nevar izlikties neredzam, ka lauki paliek arvien tukšāki, lauku iedzīvotāji aizplūst, mazās pašvaldības netiek galā ar saviem uzdevumiem, pakalpojumi nekvalitatīvi vai to vispār nav. Budžeti sadrumstaloti, lieli savstarpējie norēķini, mazo skolu slēgšana, "ģimenes pašvaldību" veidošanās (sieva priekšniece, vīrs - vietnieks),” šādu problēmu loku ieskicēja Pīlēģis.
Atbildot uz bažām, vai pēc apvienošanās nomaļāko pagastu iedzīvotājiem būs iespēja ievēlēt savus pārstāvjus novadu pašvaldībās, Pīlēģis norādīja, ka šobrīd sagatavots grozījumu projekts Pašvaldību vēlēšanu likumā, kas nosaka, ka jaunizveidotā novada teritorija tiek sadalīta vēlēšanu apgabalos. “Līdz ar to tiks realizēta teritoriju pārstāvniecība. Pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāji, "ģimenes pašvaldību" izveidot nav iespējams. Kā rāda pieredze, tās ir daudz demokrātiskākas vēlēšanas, jo kandidē vairāki saraksti un ir daudz lielāka politiķu konkurence,” mierināja Pīlēģis.
Daži DELFI lasītāji uzskata, ka ATR ir pārāk sasteigta, kamēr citi kritizē tās novilcināšanu. Pīlēģis noraidīja kritiku par reformas sasteigšanu: “Reformas sagatavošana ir uzsākta ar 1993.gadu, kad atklātībā parādījās pirmie reformas projekti. Tātad reformas sagatavošanas process norit gandrīz desmit gadus. Diemžēl mūsu ekonomiskā situācija neļauj ar reformu čammāties 20-30 gadus. Ja mēs gribam labi dzīvot, ir arī labāk jāstrādā.”
Pīlēģis arī uzskata, ka reformas realizācija ir nokavēta: “Tomēr demokrātiskā valstī reformas notiek likumos paredzētā kārtībā. Reforma norit saskaņā ar ATR likumā paredzētajiem termiņiem, tie tiek ievēroti. Pagājušajā gadā tika organizēta sabiedriskā apspriešana par reformas realizācijas paātrināšanu. Vairums iesniegto priekšlikumu bija par reformas norisi atbilstoši likumā noteiktajiem termiņiem. Līdz ar to grozījumi netika iesniegti.”
ATR idejas kritizētāji Pīlēģim pārmeta, ka šāda reforma veicinās jauniešu vēl izteiktāku aizplūšanu uz lielajām pilsētām, kamēr Pīlēģis uzsvēra tieši pretējo: “Varjagi nenāks palīdzēt vientuļajos pagastos, to attīstība jānodrošina pašiem lauciniekiem. Manuprāt kopīgi, lielā saimē, koncentrējot intelektuālos un finansu resursus, to izdarīt ir vieglāk.”
Pīlēģis uzsvēra, ka reformas organizētāji ir atvērti visiem konstruktīviem priekšlikumiem, aicinot idejas sūtīt uz Pašvaldību lietu pārvaldi Merķeļa ielā 21, Rīgā LV - 1050, tālrunis 7338063, e-pasts: arvids@plp.lv.
Vairāki pārmetumi izskanēja par reformas nekvalitatīvo publicitāti. Pīlēģis noraidīja pārmetumu par saukļa “Latvija apvienojas!” neiederību: “Moto – “Latvija apvienojas!” - lakoniski raksturo pašvaldību apvienošanās procesu Latvijā. Ir apvienojušās 34 pašvaldības, izveidojot 14 apvienotās pašvaldības. Ja gribat precīzāk – “Latvijas pašvaldības apvienojas!””
Pīlēgis vienlaikus norādīja, ka lasītāja kritizēto “patrulo bukletu ar tautumeitu” izvērtēs liels adresātu skaits. Tas ir nosūtīts uz visām individuālajām pastkastītēm laukos - vairāk nekā 600 tūkstošiem adresātu, un šobrīd pozitīvas atsauksmes ir daudz vairāk, nekā negatīvas. Atbildot uz jautājumu, kādi ir galvenie argumenti pret reformu, Pašvaldību lietu pārvaldes amatpersona pavēstīja: “Nāk prātā pretinieku pielietotā fabula, ka bija četras bibliotēkas, būs viena; bija četras skolas, būs viena, bija četri kultūras nami, būs tikai viens. Tā ir klaja demagoģija, ko neapstiprina neviens no jau notikušās apvienošanās piemēriem. Tāpat tiek lietots arguments, ka jaunizveidotā novada nomales tiek nolemtas atpalicībai, tās iznīks. Esošie piemēri (Kandava) liecina par pretējo. "Nomaļu" teritorijās novadu pašvaldība remontē skolas, modernizē bibliotēkas, rūpējas par darba vietām, ko pirms tam esošais pagasts nebija spējīgs izdarīt.”
Atbildot uz jautājumu, kāpēc noteikts, ka minimālajam iedzīvotāju skaitam pašvaldībā jāpārsniedz 5000, Pīlēģis pastāstīja, ka, veicot visas Latvijas administratīvo teritoriju izpēti, administratīvā iedalījuma projekta tapšanas gaitā izanalizēti šobrīd esošie pašvaldību pienākumi un secināts, ka, lai optimāli pašvaldības veiktu daudzos pienākumus, minimālajam iedzīvotāju skaitam jābūt 5000. Tas sasaucoties arī ar ārzemēs veiktajām reformām.
Kā pēdējie brīvprātīgās apvienošanās piemēri minami Aizkraukles novads, apvienojoties Aizkraukles pilsētai un Aizkraukles pagastam, Krāslavas novads (apvienojoties pilsētai un pagastam), kā arī jau Brocēnu novads. Šogad tapšanas stadijā ir Vārkavas novads. No valsts puses jaunajām pašvaldībām tiek sniegts tiešs un netiešs finansiāls atbalsts. Netiešais atbalsts ir lauku ceļu attīstības programma un pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekts. Savukārt tiešais atbalsts ir dotācijas jaunizveidotajām pašvaldībām (4% apmērā no pašvaldību budžeta), kā arī mērķdotācijas apvienošanās projekta sagatavošanā. Piemēram, Aizkraukles novads dotācijās saņēmis 60 000 Ls, Krāslavas - 40 000, Brocēnu novads - 50 000.
Kāds DELFI lasītājs arī bija norūpējies, vai ATR rezultātā netiks pārkāptas vēsturisko zemju – Zemgales, Latgales, Kurzemes un Vidzemes – robežas. Pīlēģis norādīja, ka sagatavotais administratīvā iedalījuma projekts veidots tā, lai pa izveidoto novadu robežām būtu iespējams noteikt vēsturisko zemju robežas. “Šobrīd pa rajonu robežām tas ir ļoti neprecīzi. Tādējādi vēsturiskais mantojums tiks atjaunots un nostiprināts,” skaidroja Pīlēģis.
Pilnu konferences tekstu lasiet http://conference.delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
