Tas ir brīdis kad koncentrējas
Alkas, maigums un miegs,
Tie pārņem prātus un miesas,
Un mīlas auglis tad briest.
Tas briest no mūsu jūtām,
Kas kopā savācas,
Tas kļūst arvien sulīgāks, košāks,
Bet rokās vēl nedodas.
Šķiet, pastiepšos nedaudz un raušu -
Tas būs tikai mans un tavs,
Bet, apskatot tuvāk, jaušu -
Nav nobriedis tas, vēl zaļš.
Tam viena puse ir sārta,
Bet otra zaļgana spīd,
Tas stingri turas pie kāta,
Jo augļi tik gatavi krīt.
Nē, tādu negatavu
Man nevajag augli šo,
Tam jābūt nobriedušam
Un saldi jāsmaržo.
Es ceru, ka pienāks tas brīdis,
Kad kopā – tu un es –
Nobriedināsim šo augli,
Kas laimi un mieru nes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit