Valmieras ūdensapgādes uzņēmuma "Valmieras ūdens" pārstāvji pavēstīja, ka aukstā laika dēļ "Valmieras ūdens" speciālisti pēdējās nedēļas laikā snieguši palīdzību vairākiem desmitiem valmieriešu, kuriem problēmas sagādājuši aizsaluši ūdensvadi un pat apkures sistēmas.
"Valmieras ūdens" valdes priekšsēdētājs sacīja, ka aizsaluši tie komunikāciju tīkli, kuri dekoratīvos nolūkos noslēpti tā, ka siltums tiem netiek klāt, kā arī tie, kas siltināti neprasmīgi. "Sasaluši arī tādi ūdensvadi, par kuriem saimnieki tiešām nav parūpējušies, savlaicīgi neaizverot tuvumā esošu pagraba vēdlodziņu vai tamlīdzīgi," teica Ķirsis un piebilda, ka komunikāciju aizsalšanu veicinājis arī tas, ka šoziem nav bieza sniega sega, bet zemo gaisa temperatūru pastiprina aukstais un asais vējš.
Ķirsis arī piebilda, ka klientu lokā šoziem nav daļas to namīpašnieku, kam komunikāciju aizsalšana radījusi rūpes iepriekšējos gadus. "Visticamāk, veikti siltināšanas darbi," norādīja "Valmieras ūdens" valdes priekšsēdētājs.
Saskaņā ar sniegto informāciju komunikāciju atkausēšanā šajās nedēļās "Valmieras ūdens" nodarbina divas brigādes un būvtehniķi. Konsultācijas tiek sniegtas arī telefoniski.
"Valmieras ūdens" pārstāvji arī aicināja namu īpašniekus, apsaimniekotājus, kā arī māju pārvaldniekus vēlreiz novērtēt namu pagrabos esošo komunikāciju stāvokli un, ja nepieciešams, veikt siltumizolācijas darbus.
Tāpat Valmieras ūdensapgādes uzņēmuma pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka bieži vien iemesls ūdens pievada aizsalšanai ir novārtā atstāts pusatvērts vai izsists pagraba vēdlodziņš, neaizvērtas durvis vai ūdens caurules tuvumā atvērta komunikāciju lūka.
"Uzņēmuma prakse liecina, ka ziemā visbiežāk mēdz aizsalt gan ēku pievadi, gan iekšējie tīkli, kur ir maza ūdens cirkulācija, kā arī sekli iebūvētās komunikācijas. Palielināts aizsalšanas risks ir iekšējiem tīkliem namos, kas netiek apkurināti vai tas tiek darīts daļēji, kā arī kur nav centralizētas apkures sistēmas. Lai izvairītos no ūdensvada pilnīgas aizsalšanas, pēc iespējas ātrāk jāpalielina ūdens plūsma, atverot krānus un nodrošinot ūdens plūsmu," paskaidroja "Valmieras ūdens" pārstāvji.
Ķirsis arī uzvēra, ka iedzīvotāju mēģinājumi darīt kaut ko pašiem var būt bīstami. "Lai ieekonomētu līdzekļus, ēku apsaimniekotāji paši saviem spēkiem cenšas risināt problēmu, mēģinot atkausēt aizsalušos ūdensvadus, dažkārt pat ar atklātu uguns liesmu. Šāda rīcība var nodarīt kaitējumu gan īpašumam, gan radīt bīstamus apstākļus pašiem darba veicējiem," klāstīja Ķirsis.
Arī Daugavpils pilsētas uzņēmuma "Daugavpils ūdens" tehniskais direktors Juris Sarkans atzina, ka problēmas ir, tomēr lielas avārijas nav bijušas. "Galvenokārt ūdensvadi ir aizsaluši privātīpašumiem. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka ūdensvadi nav ieraksti pietiekoši dziļi, jo tās jau ir citas izmaksas, tomēr iedzīvotāji ne vienmēr saprot, cik liela tam ir nozīme," sacīja Sarkans.
To, ka saistībā ar aukstumu ir novērotas problēmas, aģentūrai BNS norādīja arī Rēzeknes pašvaldības uzņēmuma "Rēzeknes ūdens" tehniskais direktors Rolands Duncāns. "Divas brigādes strādā, tomēr noteikti nevar sacīt, ka darbs ir nepārtraukts. Problēmas, protams, ir, tomēr nekas ļoti ārkārtējs," teica Duncāns.
Savukārt Cēsu uzņēmuma "Vinda" tehniskās daļas vadītāja Vija Šveice atzina, ka šogad novērots pat mazāks skaits aizsalušo ūdensvadu nekā pērn. "Cilvēki ir palikuši prātīgāki un vairāk ieklausās mūsu sniegtajos padomos. Ievēroti siltināšanas pasākumi, lai tādas situācijas vairs neatkārtotos," paskaidroja Šveice.
Viņa arī piebilda, ka lielākas problēmas ar ūdensvadiem parasti ir nevis ziemā, bet pavasarī, kad sākas atkušņi. "Es nezinu, vai tas saistīts ar cilvēku neuzmanību vai ko citu, tomēr lielākās problēmas ar ūdensvadu avārijām ir tieši pavasaros, kad sākas atkušņi," norādīja "Vindas" pārstāve.
Latvijā stiprs sals pieturas jau nedēļu, naktī gaisa temperatūrai pazeminoties pat zem 30 grādiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
