solis uz soļa, pēda pēc pēdas

pa tumsu kāds tuastās,

kāds uzmanīgi klausās.

klusums, klusums spēji tik šņāc


atmiņu tēli aizmirsti sen,

bērnības lietuvēni,

murgi smiedamies,

no prāta pagultes ārā lien.


vampīra zobi pa kaklu skrien,

vilkača kauciens un vizoši ilkņi,

spalvaina ķetna pie pleca ķer,

mugura nosvīdusi dreb.


kur taka, kur ceļš, kur .. nē! nē!

āliņģa ūdens caur vēnam skrien.

kur gaisma, kur pajumte?

tā liesmiņa bija, nē! vadātājs bāls...


acis saraustīti šaudās:

kurp!

rokas pie krūtīm spiež:

prom!


virpuļa aizrautas,

elsas iekšas riņķī griež;

zobi, sagrābušies ledu,

viens pret otru sit.


nav cilvēka

vairs

tik bēgošs

ir zvērs

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit