close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Visi sīki mājas gari
dietin dēja, dietin dēja,
alu dzēra, vīnu lēja,
saiminieka čībās vēma.

Visi skaisti nakšu putni
dziesmas vērpa, dziesmas vērpa,
savās ligzdās rītam sauca:
kaut tu vairāk neceltos!

Jauni puiši meitās brauca
aiz mēneša slēpdamies,
slepus stālī zirgus jūdza
tēvam zagtās kamanās.

Zirgi brangi paēduši
negribēja pakustēt,
piesaukuši nelabo,
spēra puišiem kājstarpē.

Vai kāds tracis, vai kāds tracis,
Dieviņš jāja lūkoties,
kas par danci, kas par danci
agrā rīta stundiņā.

Ciema suņi satrakuši
dievam desu atņēmuši,
rēja dievam, rēja dievam,
rēja dievam azotē.

Pērkons smējās, Pērkons smējās
uz zibeņa sēdēdams,
pāri siliem pāri mežiem
medaliņu izšļakstīja.

Lai vai kā, vai nekā,
rītiņš tomēr pamodās,
gurdi apkārt skatu meta,
tukšā bļodā iekāpdams.

15.06.2003;04:19
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form