Visi sīki mājas gari

dietin dēja, dietin dēja,

alu dzēra, vīnu lēja,

saiminieka čībās vēma.


Visi skaisti nakšu putni

dziesmas vērpa, dziesmas vērpa,

savās ligzdās rītam sauca:

kaut tu vairāk neceltos!


Jauni puiši meitās brauca

aiz mēneša slēpdamies,

slepus stālī zirgus jūdza

tēvam zagtās kamanās.


Zirgi brangi paēduši

negribēja pakustēt,

piesaukuši nelabo,

spēra puišiem kājstarpē.


Vai kāds tracis, vai kāds tracis,

Dieviņš jāja lūkoties,

kas par danci, kas par danci

agrā rīta stundiņā.


Ciema suņi satrakuši

dievam desu atņēmuši,

rēja dievam, rēja dievam,

rēja dievam azotē.


Pērkons smējās, Pērkons smējās

uz zibeņa sēdēdams,

pāri siliem pāri mežiem

medaliņu izšļakstīja.


Lai vai kā, vai nekā,

rītiņš tomēr pamodās,

gurdi apkārt skatu meta,

tukšā bļodā iekāpdams.


15.06.2003;04:19
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit