Nolieku galvu uz spilvena,

saku sev: tik minūtes piecas

un celšos, rakstīšu .


Tik minūtes piecas,

ar tām pietiek,

lai acis aizvērtu un domātu:

vēl sekundi vienu, pēdējo.


Lai vai rīt eksāmens,

nāvesspriedums,

vienalga! -

miegā būšu putns

virs jūras un zem saules-

mākoņos.


Grieķu dieviešu glāsti,

vīnogas, ziedi, hašiašs,

kamēr kaut kur tālu, aiz robežām

naža ēna pār kaklu slīd.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!