Asiņu peļķē, klusumā

roka izstiepusies

strautā peld un protestē.


Pirksti atlaižas,

streiko nervu impulsi un sirds,

acis noskūpsta debesis pēdejoreiz.


Reiz bija, vairs nav,

sen aizmirstas asaras

puķes alkani dzer.


Reiz izteikti vārdi

kā klusi senču gari

pa prātu neredzami klīst.


Un pēdējās atmiņas,

sen mīlētu meiteņu glāsti,

uz atvadām nočukst: vēl tiksimies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit