close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Cauri dienām un gadiem, cauri visuma telpai
Tavu acu skats atmiņu plīvuru auž
Un mīļu roku samtainais glāsts
Vēl ilgi manus kailos plecus glauž.

No jauna atmiņā man ataust
Seno dienu stāsts ar frāzēm nodrāztām un vecām.
Varbūt nekas nav bijis pietiekams tobrīd,
Kad ievzieds atvadas mums māja?

Nāc, pasaki, par ko tik mokoši es mīlu
To dzīvi un to laiku, kas apstājušies ceļā?
Es vēlos brīva būt no svešas mīlas,
Bet kurš ir teicis, ka tā sveša?
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form