Cauri dienām un gadiem, cauri visuma telpai

Tavu acu skats atmiņu plīvuru auž

Un mīļu roku samtainais glāsts

Vēl ilgi manus kailos plecus glauž.


No jauna atmiņā man ataust

Seno dienu stāsts ar frāzēm nodrāztām un vecām.

Varbūt nekas nav bijis pietiekams tobrīd,

Kad ievzieds atvadas mums māja?


Nāc, pasaki, par ko tik mokoši es mīlu

To dzīvi un to laiku, kas apstājušies ceļā?

Es vēlos brīva būt no svešas mīlas,

Bet kurš ir teicis, ka tā sveša?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit