Balts suns ar melnām ķepām pārskrēja pār baltu sniegu Sniegtu roku baltam sniegam, sniegtu miegu Nejust ļautu tam melnu ķepu pieskārienu Ar asiem nagiem manas jūtas cieši tvēri Ak atkāpieties, baisie zvēri Tās manas jūtas, manas asinis Ļaujiet mieru tām Un paši baudiet mieru Tā nenotiks, jo dzīvē nav vaļas pasakām Tā sāpīga līdz mielēm Bez jūtām dzīvo pasaule Tik māņi Māņi – jūsu jūtas Bet pašu jūtas – Aizmirstas un neapgūtas Kā nezāles aiz suņubūdas Tad kamdēļ vēsi dzīvi vadīt Bez jūtām kādam zeķi adīt Par sniegbaltbaltu sniegu gribu kļūt, Par baltu sniegu uz zemes klātu Uz zemes prieku kas dod Un izkusis zemes jūtas iemantot
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit